tik tūristiski pareiza izbrauciena man sen nebija bijis, ja vispār kādreiz dzīvē ir bijis
mēs ne tikai gulējām, ēdām un dzērām (kā parasti, priekš tam taču ir brīvdienas), bet arī pamanījāmies aiziet uz futeni, aizbraukt uz montseratu (jau kādas septiņas reizes barselonā esmu gribējusi līdz turienei tikt, aizviņreiz pēc vētrainas nakts absinta bārā biju arī gatava iet klosterī), un pat apskatīt vairākas izstādes fundació joan miró - pastāvīgo miro ekspozīciju un viesizstādi "džeksons polloks un viņa legasijs"
mājupceļa somu esmu sākusi likt pagaidām tikai domās, jo acumirklī esmu bez pakaļķepām, aiz kam vispirms jāiedzer spēcinoša kava, bet tur jau var redzēt, ka rīgā ir bads un nav neviena ķīniešu pārtikas veikala (dāmas, laima lapas un galangals bija tikai kaltētā veidā, ja kāda tomēr grib suvenīriņu, līdz rītam vēl var man pabļaut, noiešu gar ķīnietēriju pa ceļam uz lidostu)