uhtibļaķ
vīlēju es vienā mierā pa veloceliņu, pretī slāj kungs, es dzindzinu zvaniņu, lai kungs pārvācas uz savu gājēju daļu, un ko dara kungs? brīdī, kad es viņu apbraucu, ķer man pie sejas.
es vispār nesaprotu, kā man izdevās savaldīties un neiekraut viņam pa purnu. jo es neaizbrāzos tālāk, es nokāpu no riteņa un nodzinu viņu no veloceliņa.
šausmīgi dusmīga esmu joprojām. pieaugušam cilvēkam taču vajadzētu zināt, kādas sekas ir, saskaroties ar ātrumā braucošu velosipēdistu.