svētdienas rīta brokastis - apgulties dārziņā zem balto jāņogu krūma, atvērt muti un gaidīt, kad kritīs iekšā



gulēt tur var ilgi, gozēties saulītē pats savā pļaviņā un nemaz nejust, ka apkārt kaut kur ir pilsēta
savukārt ravēšanas dāvātos pieneņsulas raibumus uz rokām var ērti noberzt ar smalkajām lielupes grīvas smiltīm
vārdsakot pilnīgi nepiekrītu, ka rīgā nebūtu gaisa