kamēr mēs te tā saviesīgi sēžam (es visu redzu, dūra taisa diskotēku, mārtkōrs baksta pildspalvu atvērtā plānotājā, uz tallinas reisa čekinu nezkāpēc stāv varena rinda), man ir iespaidi, ar kuriem padalīties
iemēģināju aviolīniju ar rozā lidmašīnām un stipri interesanti izvēlētu nosaukumu - čuru gaiss (laikam tiešām tikai zin. fant., tb gibsona grāmatās pastāv brendneimu pārbaude, vai kādā no visām pasaules valodām tas nenozīmē kaut ko rupju)
pirmais iespaids būtu maķentiņ satraucošs, ja būtu jāpārsēžas uz kādu citu reisu, jo ienākošais barselonā ieradās drusku pavēlu, aiz kam novārnoja (provoroņil) atvēlēto izlidošanas slotu (lasiet ar kādu o gribat) un dabūja stundiņu gaidīt nākamo un ripināties (to angliski sauc par taksi, starp citu) uz tālo termināli, uz kuru standartā autobuss brauc 10 min. bet ja interesē ielidot kodolziemā nevis nakts vidū, bet tuvāk rītam, tad šāds notikumu pavērsiens it nemaz netraucē.
ļoti jauna lidmašīna un viss krū adaptēts nē bet lokalizēts, tikai leiši - pilots arunas un visas stjuartes blondas. rīgas reisos arī viņiem ir viss krū latviešu?
inflight žurnāls gandrīz viss par futeni, un autors gadījies tāds, kuram leo mesi spēlē spānijas izlasē. toties kā pirmo football reading listē iesaka kiketes, manu mīļāko žurnālu meitenēm par futbolu.