nācu uz cibu pateikt, ka joprojām ir grūtsirdīgi un kļūst tikai arvien grūtsirdīgāk, bet pagriezos un aizgāju uzspēlēt futbolu, tad vēl visa tāda pacilāta aizplivinājos uz veikalu vērienīgi atjaunot iztukšītās parfimērijas krājumus (das ist unbelievable, manu mīļāko lūpukrāsu first love tomēr joprojām ražo, nu vai arī tiešām ir beiguši ražot, un es dabūju pēdējo eksemplāru visā pasaulē, kas ir diezgan ticami) un nopirkt grieztos ziedus, ko es daru varbūt reizi gadā vai divos, un tagad tā grūtsirdība man bijusi nebijusi. ar endorfīniem un šopingterapiju tomēr visu ko var izbīdīt.