starp citu, ir diezgan interesanta aiza starp priekšstatiem un realitāti mūsu iestādījuma sakarā. to lielo tehnisko pauzi, kurā šobrīd esam, pārsvarā uztver kā brīvdienas. "ā, atpūšaties?" un "vai kādu dienu pa atvaļinājumu atnākat arī aplaistīt?", kamēr realitātē tie ir ķēpīgi darbi, kuru rezultātā pat tarakāni iet defilēt pa promenādi. doddies, ka līdz otrdienai izdotos visu pabeigt. nu un otra tēma tā pati vecā, par to, ka mūs kāds uztur. "nu jums tur tie eiropas fondi vai kas" un "cik ilgi tad jums vēl pietiks tās sorosa naudas?", kamēr realitātē tā brigāžu finansējuma pietika atvēršanai, un tālāk kuļamies paši. es priecāšos, ja jūs neuzdosiet šādus jautājumus, bet nāksiet pie mums dzert kafiju un iepirkties bodē.