i quite like mondays 2
lai arī radio nepakautrējās nospēlēt lielisko torijas eimosas koveru attiecīgajai dziesmai
diena ne tikai nepiedāvāja nekādu radikāli pretēju kustību
bet turpināja visu ļoti skaisti
tātad bez visa jau aprakstītā bija tieši tāda diena, kad pusdienās iet uz saulainu parciņu ar gastronoma salātiem
kā skaistajā jaunībā, bugaga, lai arī šitā skaistā jaunība nemaz nebija tik sen
tad vakariņu gatavošanas ballīte po-francuzski
ahh, kamēr taisās blanquette de veau (mūsu standartēdieniem tā pietrūkst vīna un citrona!), var izdzert visus sagādāto franču vīnus (tā bija mācību stunda man, kurš veikalā franču plauktiem iet ar lielu līkumu)
un kad izdzerti vīni, visi ir draugi un runājas
un spēlē novusu! cik sen nebij spēlēts. pilnīgi vai jākaunas no ex-kolēgām, kuri man novusgaldu dāvināja
es jau teicu, ka ļuboffj, ja?
tā, ka jāliek karentais mjūziks un jāspēlē kādas piecas reizes pēc kārtas