|
May. 29th, 2011|03:26 pm |
Dzirdot pakaļdubļenieka čirkstienu sienā pagriezienu laikā vienmēr sāpīgi noviebjos, žēlojot riteni, nevis sienas (nu labi, reizēm izjūtu kaunu un mēģinu kalkulēt savu vainas daļu sienu izskatā). Esmu pretīgs šmulis.
Taču, kamēr vien būšu spiests pārvarēt divu stulbatsperu ārdurvju šķēršļus, lai tiktu iekšā-ārā, dižu vainas apziņu pret namsaimnieku nejutīšu. Tāda stulba attieksme, zinu. Sevišķi tāpēc, ka nekad neesmu ierosinājis saimniekam iespējamos risinājumus. |
|