un kā jums šodien iet, dārgās vārdamāsas?
man laikam ir pirmā vārdadiena mūžā, uz kuru nav bijis laika sagatavoties kaut tik daudz, lai paziņotu, kur un kad jānāk svinēt, jo nav bijis laika par to pat padomāt. ir pirmdiena, pulkstenis pusseši, un man beidzot ir laiks paēst brokastis. gribētos kaut ko tādu, kas apturētu galvas kūpēšanu. uz kantori aizbraukt laika tā arī nebija, jo pārvietošanās telpā ir totāli nedraudzīga žmiedzošajiem dedlainiem. vakarā es apcerīgi pasēdēšu viesistabā un par pārējiem darbu etapiem domāšu tikai rīt. varbūt atnāks vēl kāds, kam ir iekāriens uz apcerīgu pasēdēšanu. ļoti gribas pasēdēt mājās, jo es šeit esmu tik maz.