šodien es dziedu slavas dziesmu kristiešu kafejnīcai dadcafe - es, kurš vairs neatceras, ko īsti nozīmē gulēt un arī ēst (cik sevi atceros, un tas ir kādu nedēļu, mēs ēdam vienreiz diennaktī pa lielajam fonteina burgerim, es vispār nezinu, ko mēs darītu bez fonteina burgeriem, tikai svētdien gan viņiem šaušalīgi īss darbalaiks, nu šaušalīgi īss), esmu podobrannijs un obogrennijs un pabarots ar zupu un padzirdīts ar kafeju un iesēdināts mīkstā dīvānā un apgādāts ar internetiem, cik maz cilvēkam vajag pilnīgai laimei.
neapmaksātās reklāmas pauzes beigas, turpmāk tikai apmaksātas reklāmas.