kad es prasīju, vai endorfīnus šai sezonā labāk uzņemt ar opiātiem vai ziemskriešanu, pēc 100 komentāriem kolektīvā efforta tapu iekonvertēta riņķa griešanas ticībā (uz 3 dienām) un distanču slēpošanas ticībā (as of tonight).
visa pasaule ciba pasaule ciba sadevās rokās, izsniedza man vedjmah inventāru, bārbalas resnās bikses™ un antuaneti par personīgo treneri.

trasē man gāja visnotaļ kā pračeta wintersmith - viņš gribēja iztaisīties par cilvēku un pat uzradīja šim nolūkam ķermeni, un ar to rīkoties bija šaušalīgi grūti. visu laiku jāatceras ievilkt gaisu, aizvadīt līdz plaušām, izvadīt ārā, asinīm likt riņķot, sirdij sisties un vēl miļōns citu lietu. ar slēpošanu ir stipri līdzīgi - atcerēties rokas nestiept par tālu uz priekšu, ceļus ieliekt pietiekami, bet ne par daudz, muguru neizlocīt uz atpakaļu, ar nūjām netrāpīt pa pašas slēpēm un vispār nebakstīt uz priekšu, pareizi piecelties un noliekties, dibenu atšaut tikai tik, cik vajag, un ne vairāk, un šitais viss 3 sekunžu laikā. turklāt tā ir minimālā programma, jo špūrē vismaz nav pārlieku jāsatraucas, kā turēt slēpes :) minimālajā programmā bija arī kāpšana kalnā skujiņā un viens kritiens lejupceļā no kalna (bija arī nekritieni, es neesmu 100% lempis, ja, kā te varbūt izskatās)
tātad ko es varu ieteikt visiem pārējiem, kuri varētu nobriest uz šādu štelli - ņemiet trasē līdzi personīgo eņģeli, jo vienam šitās slepenās zināšanas apgūt tā no zila gaisa būs grūti. tāpat jau nav viegli. diemžēl antuanete ir aizņemta, enģelējot mani, tāpēc jums būs jāmeklē sev kādu citu. kad es viss tāds piekusis un priecīgs izšļūcu no trases, man jau solīja nākamreiz mācīt to un to un vēl šito, tāpēc srsly, šis eņģelis ir aizņemts.
un vēl es gribēju teikt, ka ir ok mācīties visādas lietas cienījamā vecumā&trade vai mācīties no jauna pēc pārdesmit gadu pauzes, kad pēdējās slēpes, ko atceries, ir greznotas ar uzmaucamu maisiņu ar pašrocīgi izšūtu uzrakstu "2b", true story. starp citu, tie, kuri šo žurnālu abonē salīdzinoši nesen, varbūt nemaz nezina, ka šobrīd-pazīstams-kā-velofrīks rasbainieks pēc kritiena no velo 7 gadu vecumā nebrauca 20 gadus un pēc tam mācījās no jauna. starp citu, man tagad ir beidzot ienācies saimniecībā ričuks ar zaķu rāmi, ar viņu forši var mācīties braukt, ja kāds ir saiedvesmojies :)