dārgie visu zinošie cibiņi, kuriem tā patīk nodoties csn interpretēšanai, sakiet man, lūdzami:
ja mums ir punkts 138. "nogriežoties pa labi vai pa kreisi, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas, un velosipēdu vadītājiem, kuru ceļu viņš šķērso" un ja mums ir skolas ielas veloceliņš, kurš šķērso dzirnavu ielu, un automobilim, nogriežoties no skolas uz dzirnavu, vispirms ir jādod ceļš pa dzirnavu ielu braucošajiem auto un pēc tam jāšķērso veloceliņš, vai šis punkts darbojas šādā situācijā?


ja ņemam manu šodienu un saskaitām plusus un mīnusus, tad sanāk tā:
turpceļā uz pilsētu nelija (+), un sadursme ar auto man draudēja tikai vienreiz, turklāt labi pārskatāmā vietā, kur es varēju izvairīties (tas ir + vai -?) - uz skolas ielas veloceliņa virzienā prom no vecrīgas, kur auto kustība sanāk pretējā virzienā un var redzēt, ka dāma ar telefonu pie auss griežas iekšā vārtrūmē. labi, ka lēni.
atpakaļceļā lija (-); uz lāčplēša/baznīcas stūra, tieši uz zebras un pie zaļās gaismas gājējiem mersis izpildīja apgriešanās manevru, nekautrējoties braukt virsū arī usnei ar bērnu uz rokām un rādīt fakučus (-); uz skolas un dzirnavu stūra es ilgi gaidīju, līdz tikšu pāri dzirnavu ielai, jo tiklīdz ir logs dzirnavu ielas satiksmē, tā no skolas ielas griežas ārā autiņi - pēc tāda trešā es izlēmu ilgāk vairs negaidīt un parādīt vadītājam, lai mani palaiž, uz ko viņš nostājās šķērsām pāri veloceliņam, atvēra logu un uzbrēca "jums velosipēdistiem nekur nav priekšroka, NEKUR, SAPRATI?", un, ziniet, man ap sirdi palika ļoti, ļoti šķērmi. labi, tūristiem paredzētā rīgas veloaprakstā es pati savām rociņām esmu rakstījusi, ka mīļā miera labad vislabāk ir pieņemt, ka velosipēdistam nekur nav priekšroka, pat tur, kur reāli ir, bet nu bļaģ. nu bļaģ, nu (-). un vēl pēdējā veloceliņa kvartālā pirms parka man nepaveicās tik ļoti kā turpceļā, jo vecrīgas virzienā braucot nevar diezin ko labi pārredzēt, vai gadījumā kāda dāma ar telefonu pie auss netaisās ar švunku griezties iekšā vārtrūmē, nepaskatoties uz veloceliņu. pa kuru rātni vīlē jorzs trūlijs ar lukturiem ieslēgtiem priekšā pakaļā un vienalga neredzams. (-) tā paša kvartāla galā pa veloceliņu man pretī slāja trīs būdīgi strādnieki, kaut kā paspraucos garām, bet kļuva stipri obidno par jaunajiem csn, pēc kuriem šie būdīgie strādnieki pilnīgi legāli var slāt pa veloceliņu un neatstāt vietu velobraucējiem (-). toties pie parka mani pār zebru palaida jaunieši koši sarkanā bembī (+). es vienmēr ļoti priecājos, ja pār zebru palaiž velosipēdistu, ko pēc noteikumiem nav jādara, bet kas ir jauki un pieklājīgi, un gandrīz vienmēr pieklājīgi pamāju paldies (gandrīz tāpēc, ka dažreiz abām rokām jāturas pie stūres). un vēl visam klāt defaultais pluss par to, ka man šausmīgi patīk braukt ar riteni, un mana sirds tad dzied. (+)
tātad kopā mums ir 3 konkrēti (+), 5 konkrēti (-), 1 neskaidrs (+/-) un jautājums - vai cilvēkam dienas beigās ir jābūt laimīgam no tā vien, ka viņš ir pie dzīvības un veselības? un kāpēc vispār iet ārā no mājām, kur ir silti, labi un arī mušas nekož (c) nezinītis uz mēness?