kamēr sēdēju arsenāla kantorī un gatavoju retā draņķa tekstus, mani apmeklēja divi eņģeļi - tās bija san un kašadura, kas atnesa man brīnumzāles, kuras ļāva nepiešķaudīt tulkinga būrīti. tagad brīnumzāles noder draudziņam, kurš ir pārņēmis grādu stafeti, turklāt ļoti apzinīgi cenšas pārsist visus rekordus. man paliek krūze pēc krūzes "ķērpju delikateses" un aprūpētāja loma. tomkagajs taču klasificējas kā "spēcinoša vistas zupīte"? un visi šitie ņūeidž bulšita sludinātāji var iet uz wc sīkiem solīšiem ar visiem saviem "visi slimnieki ir vampīri, jo kādam viņus ir jākopj" (c) čaika. mani pacilā tas, ar kādu mīlestību mani slimojošu kopj draudziņš, un arī tas, ar kādu mīlestību es slimojošu kopju viņu.