par āboliem runājot,
(skat freidlisti)
mums dārzā ābeles neko lāga neražo, viņām tāpat grūti, pusnokaltušām,
un šogad jau laikam arī nav ābolu gads,
bet drusku kaut kas tur augšējos zaros ir gan.
to vēl zaļu vējš nopurina un zeme sapūdē.
bet vakar iebraucām dārzā savākt drusku malkas, jo kamīnsezona ir atklāta,
a tur uz takas guļ tikko nokritis pilnīgi gatavs, liels, miltains un salds baltais dzidrais.

bērnībā laukos mums pagalma vidū bija pati galvenā ābele, baltā dzidrā,
un vienvasar, pilnīgā neābolu gadā, tajā aizmetās viens pats ābols.
kad bija pavisam gatavs, mēs to noplūcām un sadalījām uz visu lielo saimi.
katram pa īpaši vērtīgai miltainai un saldai šķēlītei.

vakardienas ābols garšoja tāpat.