ilgi nevarēju opreģeļitsa, kam piederēs manas simpātijas futenē. tomēr veca mīlestība nerūs, spānija it is. lai arī manu simpātiju piešķiršana mēdz nozīmēt neiziešanu no grupas :)

bet galvenais ir tas, ka mans draudziņš arī ir sācis aktīvi interesēties par futbolu, un tagad mēs katrs sēžam savā pilsētas galā, skatāmies vienu un to pašu strīmu un pārspriežam spēli skapī.
ja paveiksies, un mēs savāksimies arī spēlēt šovasar (ceru, ka ar pirkstu nav jārāda, ja), varbūt pat paveiksies tiktāl, ka arī draudziņš varētu piedžoinot. tikai lai pārstāj klibot, tad es nekad vairs strīda karstumā nesperšu viņam pa kāju, pwomise. viņš vispār ir cilvēks ar enģeļa pacietību, un es gribu ar viņu spēlēt futbolu līdz sirmam vecumam, vot.