tā tā tā
šīs vienas dienas laikā vairākos freid- un freidfreidlistes pukstos figurē steitments "ak, es jau nu gan ilgāk par 40 gadiem dzīvot netaisos", turklāt viens tāds ir pie šmilkija, kurš dažreiz tomēr uzrāda kaut kādas veselā saprāta pazīmes.
nēnulabi, es arī savos saldajos četrupacmit biju pārliecināta, ka pēc 40 dzīve beidzas, un, ja nebeidzas pati, tad tai pašrocīgi jāasistē.
betnu ibiomaķ, vai es ko būtu palaidusi garām? vai tad tā nav no tām pārliecībām, par kurām kautrējas, tiklīdz hormoni un organisms vienojas, ka turpmāk dzīvos draudzīgi, jo mums taču jau ir 18 gadi?