acīmredzamais - neticamais. es varu aizvērt darba failus, folderus un vārdnīcas. un pilnīgi mierīgu sirdi nodoties jebkam citam. gaidīt milkiju ar matupannu, mazgāt balto un pūkaino ķiršu zagļu profesionālās kvalifikācijas celšanas pulciņa notašķītās grīdas, da kaut iedzert frizzante un iet beidzot normāli izgulēties!
es neatceros, kad tā pēdējo reizi ir bijis. bet nu atmiņa jau arī man ir īsa.

upd: kopš mani apžilbināja doma, ka varu arī taisīt maņukīru peģukīru un epilēt kājas, vispār esmu apstulbusi un no laimības paralizēta. заяц весь в охуе - tad tā tās dāmas dzīvo?