šovakar es jums gribētu pastāstīt par marku.
mēs iepazināmies primaverā, tai pirmajā vakarā, kad my bloody valentine spēlēja ārā, ar šausmīgu skaņu. beigās, kad biju nogruntējusies pie skaņotāja būdas, un sākās puslīdz normāli skanošais you made me realize noizs (festivālu edition, tikai 15 min), blakusstāvošais tēvocītis telefona displejā man parādīja uzrakstītu 'this can last up to 30 min'. es viņam ar zīmēm un mutes plātīšanu parādīju 'been there. i know.'
pēc tam mēs 3 dienas pavadījām, runājot par mūziku. un ne par ko citu. piemēram tādu grēviņu es satiku vienreiz uz 2 minūtēm, bet ar marku mēs saskrējāmies regulāri. bez nekādas sarunāšanas, arī telefonnumuriem nemainījāmies. mums vispār nav nekādu kontaktu. pēdējais, ko es viņam pateicu, bija 'we'll go check out a-trak', un tad jau festivāls bija beidzies un visi pa mājām.
par mājām runājot, tieši marks mani izručīja tajā naktī, kad tas couchsurferis, pie kura man bija tonakt jāpārvācas no iepriekšējā couchsurfera, vienkārši izgaisa un neatbildēja uz īsziņām vairs. viņš bija apmeties tādā kā koju istabiņā barselonetā, tādā askētiskā kambarītī, kur tieši pietika vietas viņa gultai un manai midziņai uz grīdas.
nu jā, un šovakar, ja man būtu kaut kādi nebūt viņa kontakti, es viņam lepni stāstītu, ka esmu pildījusi solījumu rīgā tā nopietni parunāt ar wooden shjipu basistu par inventiveness in the art of playing the bass guitar.