sveicināti, ēterā raidījums skopā taupīgā mājsaimniece. sanāca man te viendien tirgū drusku pārrēķināties vistugaļas vajadzīgajā daudzumā, un šodien atradu ledusskapī vienu pārpalikušu fileju, teiksim tā, ne gluži pirmā svaiguma. bet tā kā arī ne tā pēdējā, tad kaut kā jāpagatavo. apdomīga saimniece būdama, vispirms notestēju uz kaķiem. ne jau aiz pāridarīšanas kāres - kaķi, kā vēsta senču gudrība, vecu gaļu neēd. eksperimenta zinātnisko ticamību samazina tas, ka viens no kaķiem apēdīs arī zābaka zoli, ja to varēs nocelt kādam citam; savukārt palielina tas, ka otrs no kaķiem vispār maz interesējas par ēdienu, taču šo porciju apēda bez pierunāšanas. tad nu ar viltīgu aprēķinu vilku ārā no garšvielu atvilktnes burku ar uzmaisītu karija pastu, kurai tik piešauj sīpolu, gaļu un vēl kaut ko (tiktāl neizlasīju) - ar to jau arī cilvēks var apēst to zābaka zoli. procesa vidū, protams, izrādījās, ka no tā "vēl kaut kā" man šis tas trūkst. taču vienmēr jau var pielikt šo to pavisam citu, kas atrodas krājumos.
nu neko, sanāca ļoti garšīgi. noēdu porciju, izlaizīju šķīvi, saķemmēju matus un liekos gultā skaisti gulēt sakrustotām rociņām, skatīties griestos un gaidīt nāvi no caurejas. jeb, kā depešu deiva gadījumā to sauc - akūta gastroenterīta.

p.s. ja es miršu, publicējiet šito ciršļu kopienā kā pamācošu fābulu.