šorīt nāks Sāra!
cerams, ka tiksim abas galā!
un ka būšu priecīga auklīte!
priecīga arī sagaidot br!

ķermenis dīvaini reaģē uz intensīvu domāšanu vai arī vienkārši nepieciešama vingrošana regulāra. tā jau naktis visas var negulēt.
lai moža diena :)

policisti noķēra brrr!
nu,žēl.
jābrauc uzmanīgi pie tiem zaļajiem un sarkanajiem...

tomēr līst...hm

arī es esmu kritusi to sarakstā, kam gudrības zobs sasāpējis, saiekaisis un jādabū ārā pēc iespējas ātrāk.
pārdomas vairāk ir par to, kāpēc tas bija tik bailīgi?
pats raušansas process-easy. šņik, šņak, un zoba nav.
bet līdz tam. nespēju pateikt,jā tūliņ raujam.it kā likās, jāpagaida, jāpadomā. uz Rīgu gan atbraucu, bet, kad pasaka, ka jārauj, tad nevaru...
laikam nebiju noskaņujusi sevi tam.
bet, nu, pēc pāris zvaniem un ātrām pārdomām, biju atpakaļ ar piekrišanu raut to ārā.
neticami, cik tas bija ātri.
tagad tik jāgaida, kad sadzīs.

"Kāda vispārīga atkarības (no ēdiena, attiecībām, seksa, spēļu automātiem, seriāliem, naudas, datorspēlēm, sporta zāles, iepirkšanās, darba, apkārtējo vērtējuma... ) definīcija apgalvo, ka atkarība ir tad, kad ilgstoši un atkārtoti darbojas kāds paradums uzvedībā. Ir jābūt 4 sastāvdaļām: 1) paradumi kļūst biežāki vai smagāki, 2) cilvēks ir pārņemts ar šo darbību, viņam ir nemitīgas domas par to, īpaši noteiktās situācijās, 3) ir sajūta, ka zaudējam kontroli, 4) rodas ilglaicīgas negatīvas sekas, kas tomēr netraucē paradumu pārtraukt.

Svarīga atkarības iezīme ir pilnīga fokusēšanās uz to: konkrētā nodarbe kļūst par cilvēka gluži vai galveno dzīves aktualitāti, vērtību un izpriecu. Tieši šis pārmērīgais fokuss arī pastiprina pašu atkarību. Atkarīgais gandrīz visu laiku jūt divas pretējas vēlmes: vēlēšanos mainīt savus ieradumus un tikpat spēcīgu vēlēšanos nemainīties un bailes no tā, kas notiks, ja viņš mainīsies. Pretrunas un spriedze, kas starp tām rodas, notur mūs tur, kur mēs esam. Tik labi taču visi zinām sajūtu par tikai vēl pēdējo kokteilīti, pēdējo kūkas gabaliņu un pēdējo cigareti.... Pēdējās seko viena aiz otras komplektā ar vainas sajūtu un pārliecību, ka kaut kad noteikti sākšu jaunu dzīvi...

Kāpēc tik daudzi cilvēki izvēlas atkarību brīvības vietā? Varētu jau uzskaitīt dažus iemeslus, piemēram, vēlēšanos aizbēgt no realitātes un kaut kādām problēmām tajā, mēģinājumus apslāpēt sajūtas vai atmiņas, kas saistītas ar ko nepatīkamu, zemu pašvērtējumu, izvairīšanos no atbildības par savu dzīvi....

Atkarība nerodas tāpat vien. Būtu par daudz vienkārši pielīmēt kādam birku “alkoholiķis” vai “atkarīga personība”. Katram no mums ir savi priekšstati par sevi, pārliecības un vērtības. Atkarība ir tā, kas ietilpst šajos priekšstatos, un atļauj mums tiem atbilst. Tā atļauj darīt kaut ko tādu, ko bez šīs atkarības mēs sev aizliegtu. Vienmēr no tās kaut ko iegūstam, vienmēr tā mums kaut ko nozīmē. Ja tās nebūtu, mainītos mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem un pašiem ar sevi. No tā arī baidāmies.
..
Brīvība vai atkarība – tā viennozīmīgi ir mūsu izvēle. Katrā gadījumā mēs vienmēr varam sev uzdot jautājumu: vai tieši šis ir veids, kādā mēs gribam dzīvot savu dzīvi laikā, kas mums ir dots? Un šis laiks neizbēgami iet."

es nezināju,ka man ir tik ļoti bail būt pamestai. pat nevar saprast,no kurienes un kāpēc.
un dīvaini, ka tā emocijas nevar kontrolēt. ja varētu, tas būtu lieliski!
un vispār. domas un emocijas ir baigi sarežģīts mehānisms.

vispār man baigi patīk kā runā Ilmārs Tolstovs.katoļu priesteris.
Dievs visus mūsu matus ir saskaitījis uz galvas.Jēzu, es uzticos Tev! :)

tas ir interesanti, kā cilvēki pa savu dzīvi ņemās.
Katram tomēr vienmēr ir tie grūtuma un skumju pilnie brīži. Un, ko tad viņi dara?
meklē-kāpēc un kā tikt no tā prom. tādu pilnību, laimi, hamoniju un mīlestību meklē. kā es varu sadzīvot ar šo lietu vai kā no tās aizbēgt, to likvidēt, vienkārši-kā tikt galā.
un tas ir tas noslēpumainais jautājums, un atbildes arī ir nesaskaitāmas. tik, kura no tām būs labāka, efektīgāka, pareizāka, gudrāka? bet, kura būs ilgstošāka?
vēl jau arī cilvēks cīnās ar savu pašvērtējumu, pašlepnumu, egoismu, sevi šeit uz zemes.
un,jā, ja tā visa nebūtu, un būtu jau debesis. ko mēs darītu? tai pilnībai jābūt sasniegtai.tur ir kaut kāds mērķis katram-piedzīvot to augšanu, piedzīvot egoismu, pašlepnumu, perfektumu, skaudību un visu citu. Tas vajadzīgs,lai vispār saprastu, ka ne tas perfektums, ne egoisms, ne pašlepnums darīs tevi laimīgu. tas tevi nonāvē. sāpina. maitā, maitā.

bet gudri ir prast būt pazemīgam, pacietīgam, nedomāt par sevi, bet par citiem, azliegt sevi Dieva dēļ.

šodien uzrunāja vēstule filipiešiem.

Ja nu ir kāds iepriecinājums Kristū, ja kāds mīlestības mierinājums, ja kāda gara sadraudzība, kāda sirsnība vai līdzcietība,tad piepildait manu prieku, turēdamies vienā prātā, lolodami vienu mīlestību, dvēselēs vienoti, ar vienu mērķi,ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi,neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.

Tātad, mani mīļie, tā kā jūs vienumēr esat paklausījuši, nevis manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti.
Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta.
Dariet visu bez kurnēšanas un šaubīšanās,lai jūs būtu nevainojami un šķīsti, nepeļami Dieva bērni sabojātas un samaitātas paaudzes vidū, un tanī mirdzētu kā spīdekļi pasaulē,turēdami dzīvības vārdu, man par lepnumu uz Jēzus Kristus dienu; tad es veltīgi nebūtu skrējis, nedz veltīgi pūlējies! [Fil.3:1-4;12-16]


un nemaz tik viegli nav līdz tam tikt.

Bet tagad visu to atmetiet: dusmas, ātrsirdību, ļaunprātību, zaimus un nekaunīgas runas, kas ir jūsu mutē.
Nemelojiet cits citam, novelciet veco cilvēku un viņa darbus.
Un apģērbiet jauno cilvēku, kas tiek atjaunots atziņā pēc viņa Radītāja tēla.
Tur vairs nav ne grieķa, ne jūda, ne apgraizīšanas, ne neapgraizīšanas, ne barbara, ne skita, ne verga, ne brīvā, bet viss un visos - Kristus.
Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā,
ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.
Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.
Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi!

[Kol.3:8-15]

pazemībā un pateicībā!

Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem!!!

"Tas Kungs ir Gars. Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība. Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars." [2.Kor.3:17-18]

nu ja. tas ir ticībā.

ku ku

kopuma dzive ir sarezgita-ar fiziskam un emocionalam grutibam. Drosi vien kadam ar finansialam un eksistencialam ar.starp nemitigam izvelem, lemumiem, pardomam. bet pa vidu tam visam tomer ir prieks un ceriba, milestiba un kaut kada mera vienmer ticiba. un vispar ta vieta,lai parak gudrotu, tik vienkarsi butu palauties! nestresot, bet palaist to kedi vala un laut iet brivi.

novērojot, no kā cilvēki baidās, var viegli konstatēt, ko viņi pielūdz..
domāju,no kā es īsti baidos...un vai to es pielūdzu?
viela pārdomām..

šovakar bija interesants piedzīvojums! biju tiešraidē radio klausīties vidusskolēnu sniegumu marimbā un citu sitamo instrumentu spēlē. interesanti un skaisti. tas ir apbrīnojami,ka tāda skaņa,kompozīcija var būt. lieliski!

GRIBAS kontrolēt savu dzīvi...bet muļķīgi to darīt,jo tāpat būs jāatduras pret kaut ko,kas nav plānots, nokontrolēts.

Ak,dzīves rozes un ērkšķi,
tik krāšņim spilgti, smeldzīgi.
Tie dienu no dienas aplaimo un ievaino.
Tie dara vāju un reizē stipru, mūsu, cilvēku prātu un garu!
Kaut spētu mēs ieraudzīt to rasas lāsi uz rožlapiņas,
kaut spētu novērtēt ērkšķa asuma jēgu..

šodien kaut kāda dīvaina diena. laikam negaisa dēļ. visu dienu tāds spiediens uz acīm, ka varētu tik gulēt...biju Ventspilī. Projekta modeļa ieviešanas cikls beidzies :) Vispār jau bija jauki. Varētu vēl kaut ko pa veselīgu uzturu uztaisīt priekš lielākas sabiedrības daļas, jo laikam jau tā tēma kļūst aktuālāka vai arī tiem, kas par to domā tā ir aktuālāka..parējiem viena alga.
esmu vieglā reibumā,jo vīns dara savu darbu, bet labi,ka tā. kaut kad tā pudele bija jāiztukšo. ceru,ka spriedze galvā vismaz pāries.
...
wow, bet kas pa zibens šautrām pa logu paveras. pa maniem lielajiem logiem tās ir spilgtas un bailīgas, kā bērnībā, kad jāslēpjas.


šodien runāju ar mammu pa telefonu. saprotu,ka jārūpejas par viņu, kaut vai runājot, uzklausot.tā dīvaini viņa sāka runāt, ka viņa ir laimīga, ka viņai viss ir-vīrs, kuru viņa tomēr mīl un ka nevarētu citu iedomāties, veselība tā kopumā, bērni labi..tā jocīgi, bet laikam jau labi,ka viņa var tā atzīt. Bet vai līdz tai laimei/harmonijai, kas ir pilnīga viņa tiks? kaut nu...!
Dievs dod!