radiba:

Ak,dzīves rozes un ērkšķi,
tik krāšņim spilgti, smeldzīgi.
Tie dienu no dienas aplaimo un ievaino.
Tie dara vāju un reizē stipru, mūsu, cilvēku prātu un garu!
Kaut spētu mēs ieraudzīt to rasas lāsi uz rožlapiņas,
kaut spētu novērtēt ērkšķa asuma jēgu..