tas ir interesanti, kā cilvēki pa savu dzīvi ņemās.
Katram tomēr vienmēr ir tie grūtuma un skumju pilnie brīži. Un, ko tad viņi dara?
meklē-kāpēc un kā tikt no tā prom. tādu pilnību, laimi, hamoniju un mīlestību meklē. kā es varu sadzīvot ar šo lietu vai kā no tās aizbēgt, to likvidēt, vienkārši-kā tikt galā.
un tas ir tas noslēpumainais jautājums, un atbildes arī ir nesaskaitāmas. tik, kura no tām būs labāka, efektīgāka, pareizāka, gudrāka? bet, kura būs ilgstošāka?
vēl jau arī cilvēks cīnās ar savu pašvērtējumu, pašlepnumu, egoismu, sevi šeit uz zemes.
un,jā, ja tā visa nebūtu, un būtu jau debesis. ko mēs darītu? tai pilnībai jābūt sasniegtai.tur ir kaut kāds mērķis katram-piedzīvot to augšanu, piedzīvot egoismu, pašlepnumu, perfektumu, skaudību un visu citu. Tas vajadzīgs,lai vispār saprastu, ka ne tas perfektums, ne egoisms, ne pašlepnums darīs tevi laimīgu. tas tevi nonāvē. sāpina. maitā, maitā.

bet gudri ir prast būt pazemīgam, pacietīgam, nedomāt par sevi, bet par citiem, azliegt sevi Dieva dēļ.

šodien uzrunāja vēstule filipiešiem.

Ja nu ir kāds iepriecinājums Kristū, ja kāds mīlestības mierinājums, ja kāda gara sadraudzība, kāda sirsnība vai līdzcietība,tad piepildait manu prieku, turēdamies vienā prātā, lolodami vienu mīlestību, dvēselēs vienoti, ar vienu mērķi,ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi,neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.

Tātad, mani mīļie, tā kā jūs vienumēr esat paklausījuši, nevis manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti.
Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta.
Dariet visu bez kurnēšanas un šaubīšanās,lai jūs būtu nevainojami un šķīsti, nepeļami Dieva bērni sabojātas un samaitātas paaudzes vidū, un tanī mirdzētu kā spīdekļi pasaulē,turēdami dzīvības vārdu, man par lepnumu uz Jēzus Kristus dienu; tad es veltīgi nebūtu skrējis, nedz veltīgi pūlējies! [Fil.3:1-4;12-16]


un nemaz tik viegli nav līdz tam tikt.