Vienvārdsakot sākās tas tā - zvana man draugs ar kuru kopā 10 dienu atvaļinājumā safočējām ap 3000 bildēm (tas ir netīrītais materiāls, bet šajā stāstā nav svarīgi). Kopā ~10 Gigabaiti, Apmēram 1,5 - 4 MB gabalā. Viņš (V) tātad zvana, un prasa:
V: - cik liela ietilpība ir disketei?
Es: - kas ir diskete?
V: - Nu tā melnā, ko kompī liek iekšā, kādreiz visi savus dokumentus tādās nēsāja...
Es: - Ā, diskete, atceros! A ko Tu ar to gribi darīt?
V: - Bildes te gribēju draugiem parādīt, domāju cik tur varētu sakopēt - viņiem nav CD iekārtas
Es (caur smiekliem): - Nu disketē ielien 1,44 megabaiti, tātad Tev ir vajadzīga piekabe ar disketēm :)
V (arī sāk smieties): - Skaidrs, tad tas neder.
...

Nu un tagad jautājums, par ko es apceru visu šo vakaru - ja jums būtu iespēja paņemt uz citplanētiešu kuģi tikai vienu disketi, pēc kādiem principiem būtu jāatlasa viena - visraksturīgākā, visaprakstošākā bildebilde no 10 dienu ceļojuma - vai tas vispār ir iespējams, vai nav? kāda ir jūsu pieredze?

Gribējās pašam piefiksēt, lai neaizmirstas

Divi vārdi man ir palikuši atmiņā no bērnības, par kuriem man toreiz bija iestrādājies diezgan dzīvs taču nedaudz neprecīzs priekšstats:

1) Kad tēvs teica ka šodien viņam jābrauc uz augstceltni (zinātņu akadēmiju) vārds 'augstceltne' man vienmēr asociējās ar aktīvu celtniecības procesu, un es domās iztēlojos to vietu apmēram tā kā šajās bildēs:

- http://www.vam.ac.uk/vastatic/microsites/architecture/gal_ex_object.php?id=11&parent=1&object=5&area=2
- http://i61.photobucket.com/albums/h68/mcparke/steeplejackass.jpg

un ka mans tēvs tieši kā kāds no šajās bildēs redzamajiem džekiem tur tā vienkārši pa tām stalažām pārvietojās. Skaidrības labad jāpiebilst, ka es piedzimu pēc tam kad šī māja tika uzcelta, un mans tēvs nekādi nav saistīts ar celtniecību, vairāk ar zinātni.

2) dažreiz viņš teica tā 'jāiet uz šanci'. 'šance' man likās ka ir tāda vieta mežā, tāds kā meža klajums, kurā ir salikti ziņojumu dēļi, pie kuriem ir piesprausti kādi sludinājumi, un cilvēki tur iet viņus lasīt, kautko meklēt. Es pat iedomāties nevaru, kāpēc man tā tas bija ienācis prātā, taču kā šodien dzīvi atceros, ka tad kad viņš tā teica, es skatījos vai viņš ir pienācīgi apģērbies, lai ietu tai meža pļavā un vai ārā nelīst lietus.

Tas nu tākā būtu tas ko gribēju piefiksēt.