Par sievietīt`, par sevi.
Kad sīka, skatījos uz māti, sev nosolījos censties nekad nepieļaut sevī izvirduma situācijas, nosolījos dzert maz un ar mēru, kontrolēt emocijas un runāt tikai par lietām, par kurām esmu pārliecināta.
Nekas no tā! Es prātā saprotu savas vājības, es smaidu par emocijām, bet tāpat nemāku tās kontrolēt. Es esmu viena no tām, par kurām raksta daudzās anekdotes : ar īpšu loģiku un manipulatīvu veidu pasniegt savas vēlmes. Teikt, ka tādu mani dara alkohols ir muļķīgi un dumji, jo alkohols neko nedara, bez salipinātiem nevu galiem un nolaupītās savaldības.
Es esmu es, tāda pati, kā daudzas un supervaroņa no manis šai dzīvē nesanākt.
Un varbūt tā arī jābūt.