- II
- 10/29/06 10:44 pm
- Tagad ir jāēd brokastis. Daži jau ir paēduši. Man negribas. Ir auzu putra, neteikšu, ka baigi garšīga. Negaršo pēc putras. Izskatās nedaudz veca un apkaltusi, izkusušais sviests ir dīvains. Manai vecai mammai sanāk daudz labāk. Viņai viss sanāk labāk. Šeit man ir sava taktika. Esmu viltīgs. Parasti sašķūrēju putru šķīvja labajā malā, tas ir diezgan grūti, jo putra ir cieta un lipīga, bet rezultāts ir labs, izskatās, ka es esmu izēdis pusi no šķīvja. Vēl ir jāizdzer remdens kakao, to es nedzeru. Tur ir plēvē, kas pielīp pie kakla, tāpēc man palīdz Marta Krišijāne. Viņai ļoti garšo kakao, un viņai ir skaisti mati un smaids. Es domāju, ka mēs apprecēsimies. Viņa tagad vēl negrib precēties, jo viņai labāk patīk savs uzvārds nekā manējais. Viņa bieži slimo. Tas man viņā nepatīk. Martas šodien nav. Kakao atstāju. Trauku mazgātāja atkal saka, ka es ēdu kā cūka. Bet es zinu, ka tā nemaz nav, jo cūkas ēd vairāk... Iešu spēlēties.
- 5 commentsLeave a comment
- 10/29/06 11:21 pm
-
pēc šiem stāstiem šķiet, ka "dzīve bērnudārzā" tik tiešām varētu būt bijis kas aizraujošs - tikai manis tur nekad nebija un nebūs arī.
- Reply
- 10/30/06 02:07 am
-
tu tur vari atgriesties bērna ādā..
- Reply
- 10/30/06 01:02 pm
-
Man bērnudārzā riebās viena meitene vārdā Linda, jo viņai bija adīts oranžs džemperis ar tumši lillā apļiem.
Kā arī riebās meitene ar brillēm, viņas vārdu gan neatceros. - Reply
- 10/30/06 03:03 pm
-
Es no bērnudārza atceros ļoti daudz epizodes...
- Reply
- 10/30/06 03:06 pm
-
Ja padomā, šķiet, ka tad visi atcerās.
- Reply