Saguru no darbošanās un tagad skatos geekporn'u ^_^



P.S. KĀ es līdz šim spēju izdzīvot bez āderuzgaļiem? Ar āderuzgaļiem daudzdzīslu vadi ir tik daudz labāki. Nu apalvot jau vienmēr var, bet ar tiem uzgaļiem ir tik ērtī ūn ōsom — notīri izolāciju, ieliec uzgalī, saspied (kaut vai ar plaķenēm) un viss, nekāda nolādēta dzīsla vairs nekad nenolūzīs/neatlocīsies/neizlocīsies un neuztaisīs īso Montija Pitōna spāņu inkvizīcijas stilā :-D

P.P.S. The Ierīce ir gandrīz gatava! Galda kreisajā stūrī ^_^

P.P.P.S. Dat feeling when electronic device you built is finally working ^______^

— Piecēlos plkst. 11.28 (labāk būtu vakar uz jūru tomēr aizbraucis LOL); auksta duša, auzu pārslu putra.
— Paskatījos Gordona raidījumu “90. Природа сна”. Šis bija ļoti interesants — par miegu.
— Piekāru pie griestiem divas spuldzītes, tagad manā istabā pie griestiem tās ir četras.
— Kamēr ņēmos ar vadiem, piezvanīja mth.
— Paēdu pusdienvakariņas Kebabs Fix'ā Brīvības ielā 62.
— Aizgāju uz Nordea Rīgas maratona expo, satiku kaukau un celies. Un vēl man tagad ir špikeraproce :-)
— Nopirku kasti Ekselences Balzāma saldējuma, izēdu pusi. Otra puse tagad stāv darba vietas ledusskapja saldētavā, papildus stimuls naski tecēt uz darbu :-)
— Pastaigājos pa Rīgas parkiem.
— Noskatījos filmiņu “The.Big.Bang.Theory.S04E23.The.Engagement.Reaction”
— Gultā būšu plkst. 23.15, rīt celšos plkst. 6.00.

Kā par brīnumu, vadu vilkšana un āķīšskrūvēšana beidzās nevis ar milzīgu katastrofu, bet tīri normāli.

Tiesa gan, tagad manu istabiņu apgaismo 2 spuldzītes, nevis 3 vai pat 4, kā plānots (apnika šodien ņemties).

Procesa vidū man radās šaubas, vai manas izdomātās spuldzīšu atrašanās vietas ir labas un pareizas; bailes, šaubas, neticība. Bet tad vienkārši turpināju, kā biju iecerējis.

Sanāca mēreni kroplīgi, kā jau vienmēr. Bet spuldzītes spīd. Tas ir galvenais.

Šobrīd nez kādēļ ļoti ļoti ļoti ĻOTI bļ*e niez āda. Ieiešu dušā. Varbūt palīdzēs. Duša. Manai ādas niezei. Aiziet pāriet.

Kopumā jauki pavadītas divas stundas. Vislabāk bija tad, kad spīdēja tikai viena spuldzīte, bardaks nekrita acīs tik ļoti :-D

— — —

Es tā padomāju par depresīviem cilvēkiem. Man liekas, ka viņus vajag nošaut, lai nemokās. Jo nevar saprast, ko ar viņiem darīt, kā palīdzēt. Viņi vienkārši ir attention whores un speciāli sadrūmst, lai tikai viņiem kāds pievērstu uzmanību, jo ne ar ko citu izcelties viņi nespēj. Oh wait :-D

— — —

Tagad iešu siltā dušā, pēc siltas dušas labi nāks miegs. Gulēšu labi. Tā būs.

— — —

Mani malējā laikā brīžiem māc bailes un šaubas par manu nākotni. Es patiešām nezinu, kāpēc tā — nekas taču neliecina par to, ka man būtu šobrīd nestabils dvēselisks stāvoklis ;-)

Alkohols pret šādām muļķīgām nepašsajūtām labi palīdz, bet, tā kā esmu apņēmies līdz 13. jūnijam to nedzert, tad nu vienkārši rezignēti domāju par to, ka nav jau vērts uztraukties par to, ko nevaru mainīt, un nomierinos :-)

Man šausmīgi patīk saulainā dienā iet pa Lāčplēša ielu tā, ka Čaka iela paliek aiz muguras un skatīties, kā virs krustojuma ar Krišjāņa Barona ielu tramvaja vadi mirdz kā zelta stīgas. Katru reizi ir tāds maziņš “Ahh!” sirsniņpalekšanās brīdis :-)