Saturday, December 12th, 2015

zemes dzīvi līdz pusei nostaigājis atģidos krēslainā mežā



Данте Алигьери - Божественная комедия

Земную жизнь пройдя до половины,
Я очутился в сумрачном лесу,
Утратив правый путь во тьме долины.

Каков он был, о, как произнесу,
Тот дикий лес, дремучий и грозящий,
Чей давний ужас в памяти несу!...

[utt.]
(1 comment | Leave a comment)

Wednesday, July 28th, 2010

Ceļu remonts, alus un Taka

Es, redz, biju iedomājies, ka šovakar došos gulēt plkst. 23.30.

Ceļu strādnieki tieši šajā laikā izdomāja (ok, ok, ... ai bla bla bla) sākt labot asfaltu blakus namam. Jauki. Dārd un skrapšķ un dun ka prieks. Guli nu, jefiņ.

Vienīgā izeja — alkohōls.

Ar gudru ziņu ieliku kabatā Ls 3,00 — nu, lai nenodzertu daudz naudas.

Aizgāju uz Taku. Iepļāvu 0,75 litrus Valmiermuižas alus. Ko redzēju? 3 (2 .lv + 1 .no) meitenes (viena ļoti tīra un skaidra, runāja par festivāliem Zvērā un Mīlas vasara, un tieši Mīlas vasara lika viņas acīm iemirdzēties, to var redzēt uzreiz, kad cilvēks runā par sakrālo un svarīgo); tad 2 .lv puišus ar veļļiem, viens nu baigi gribēja meitenes aizvilkt uz kaut kādu pienu (laikam tāds klubs vai kaut kas tāds). Meitenes atteicās. IMHO pareizi darīja, jo tas džeks nu baigi tāds... nu tāds.

Par laimi, viss tas balagāns pazuda (vispirms meitenes, tad tie 2 puiši, kuri pat nedadzēra savus alus, kad meiču koļīšana neizdevās LOL) un es varēju mierīgi turpināt dzert savu alu un bija forši :-)

Nu ko, ir plkst. 1.11 AM un tā kā likšos gulēt. Redzēs, ko rīts man nesīs. Vai nospiestību, internetu bezjēdzīgu lasīšanu, nepadarītus darbus, paššaustīšanos un trulu veģetēšanu, sirdsapziņas ēdas un vientulību; vai arī ... vai arī es nomiršu miegā.

Arlabunakti :-)
(Leave a comment)

Sunday, June 6th, 2010

Sēžu "Takā" ar līmi, ēdienu, čekiem un ļapītopiu

$subj. Kas ir taka? Šī jaukā vieta!! :-) ^_^

Viņiem te ir gan bezvadu interneti, gan arī šampinjōnu zupa ar grauzdiņmaizītēm.

Smieklīgi, es sākumā biju domājis aiziet uz McDonalds; bet tad atcerējos, ka Takā viņi arī taisot ēst; un Taka ir 5 minūšu gājumā, bet McDonalds 15 — tā ka fakjū Makdonald, bet turpini mani mīlēt, es pie Tevis atgriezīšos atkal un atkal, tu esi Vislabākais (-:

Līmēju kopā pagājušās nedēļas filmu — virpinu čekus, skaitu iztērēto naudu — es zinu, tas ir smieklīgi un bezjēdzīgi, bet es, kā jau kārtīgs manjaks — man patīk ieciklēties uz vienkāršām lietām atkal un atkal.

Nedaudz iedzeru — es pirmo reizi mūžā опохмеляюсь — pirms tam parasti nākamajā dienā bija tā, ka vienkārši mocījos un nedzēru, jo "es nekad vairs nedzeršu" un "alkohōls ir slikti". Nu lūk, uzlāpīties uz paģirām ir brīnišķīgi! Diena atkal ir jauka un smaidīga un man ir labi; un man atkal gribas darīt, darīt, darīt! Močīt; un paradoksālā kārtā — man ne tikai gribas, bet... — es arī daru — kaut vai uzklabināju šo cibierakstu; tas arī prasa, prasa — cibieraksti paši no sevis nerodas, vai ne ^_^

Nu ko, pasēdēšu mazliet te, internetos, Takas internetos, un tad... tad virpināšu čekus :-)

P.S. Mēģinu pierast pie saviem jaunajiem auskariem — vakar man tika izdurti ausīs caurumi ar nepiemērotiem instrumentiem, toties labs cilvēks dūra (-: Auskari savukārt ir nedaudz par sievišķīgu — mani tas morāli piš pagaidām — domāju nopirkt kā jau visi pelēkie latvieši dara — parastus maziņus ausīs ieliekamus, nemanāmus, sūdiņus, lai jau Neviens Neko Nepadomā Un Nepamana Un Tā.

UPD. Nakuj čekus; tos mājās paskaitīšu, tur nau internetu :*)
(Leave a comment)

Wednesday, June 2nd, 2010

Par vakardienu, shematiski — aliņš, Taka, ķermenis

Šorīt pamodos labi izgulējies. Kontaktlēcas viegli ielikās — jo, kad esmu izgulējies, acis ir platākas un lēcas vieglāk ielikt, tāds man “izgulēšanās barometrs”.

— — —

Nu tad par vakardienu.

Pēc darba dienas, ap plkst. 21.00 jutos saguris. Un tā labi salikās, ka ar [info]psihz_roniz aizgājām parkā izsūkt pāris aliņus un pēc tam iegriezāmies jaukajā vietā Taka, Miera ielā 10 (pie Onkuļa arī cmuki uzrakstīts par Taku).

Takā uz galdiņa bija grāmata poļu valodā par cilvēka ķermeni māksliniekiem, ļoti interesanta, ar daudz bildēm, kurās attēloti kaili cilvēki un cilvēku ķermeņa uzbūve — skelets, asinsvadi, muskuļi.

Man šī grāmata tik labi salikās ar “Kraftwerk” “Mensch Maschine” ideju, kura man pagaidām perinās galvā un neron nekādu prātīgu izeju reālos darbos: cilvēka ķermenis kā mašīna; cilvēka ķermeņa un mehānismu integrācija.

... un arī ar vienu citu manu ideju, kura pagaidām neron nekādu risinājumu, bet par to mēs pagaidām paklusēsim, vai ne, [info]psihz_roniz ;-)

Kopumā vakars sanāca tāds nedaudz palēns, ar dažām “kaķa vilkšanas aiz astes” epizōdēm, [info]psihz_roniz žāvājās vienā laidā =)

Es laikam izrunājos par daudz, bet man tā pēdējā laikā gadās (-:

Rezumē: man patika, es dabūju to, ko gribēju — vakaru bez vingrošanas un labi gulētu nakti savā cellē ar laicīgu piecelšanos un nākšanu uz darbu :-)

P.S. Un vēl — uzzināju: ir liela iespēja, ka vienā no dzīvokļa istabām nāks dzīvot jauna sieviete, kura spēlē dūdas! Well how cool is that!? :-)

P.P.S. Neliela iedzeršana divatā ir jauka, bet maz progresa; košanai un komunikācijai optimālākas ir lielākas kompānijas. Bet then again — bet bija jau labi, un mērķis tika sasniegts — nu tad par ko ta springt :-D
(Leave a comment)