Lūk šīs ir megavēsi: TinEye Labs - Multicolr Search Lab. Var atlasīt bildes no internetiem (šobrīd no Mirgošn), uzdodot vēlamās bildes satura krāsas.

Lūk, teiksim, bildes manās mīļākajās krāsās (aptuveni).

Vakarnakt (šonakt? naktī no piektdienas un sestdienu) saņēmu tik milzīgu pozitīvi lādētas enerģijas devu, ka nevaru aiziet gulēt, nevaru aizmigt, esmu nomodā jau 26 stundas (un ja vēl ņem vērā, ka pirms tam gulēju 6 stundas).

Galvā virmo lietas un plāni, iespēju robežās tos piefiksēju rakstiski teksta failā.

Man reti tā gadās, un tā ir tik ārkārtīgi patīkama sajūta.

Drīz, protams, "nolūzīšu", un man būs atspirdzinošs un spēkus atjaunojošs miegs, ak, kā es gaidu šo aizmigšanas brīdi, bez visas piespiešanās, kad vienkārši noliec galvu uz spilvena un aizmiedz ^_____^

P.S. Ja tā padomā, tad apmēram pirms 32 stundām jutos ārkārtīgi nospiests un bēdīgs — te nu ir tās manas emocionālās šūpoles. Vienu brīdi esmu pašā lejā, un tad tās uznes mani augšā.

P.P.S. Ahhh, tik forši, emocionāli jūtos kaut kā tā ^_____^

Līdz šim lieliskākais Depeche Mode cover's, kuru esmu piedzīvojis.

DMK: "Everything Counts" - YouTube

Via dienasgramatas ieraksts.

P.S. Ar visu dīvaino dienas ritmu un vispār visu manu vispārējo situāciju brīžiem jūtos, kā nokļuvis krāsainā, nesaprotamā, dzidrā kosmosā. Un man te patīk arvien vairāk ^___^

P.P.S. Man patīk tā sajūta, kāda ir tagad -- jūtos kā nostiepta, vibrējoša stīga; jūtos tā, it kā svērtu 20 kilogramus; jūtos viegls, nervozs, precīzs. Nu un, ka tā ir ilūzija -- toties patīkama. Zaļā tēja, cidoniju sukādes un nikotīns :-)

Skatos dedmaxopka.livejournal.com bildītes no augstceltnēm un pazemes un vienkārši ... un vienkārši man tās ļoti patīk :-)

... un prātā pirmo reizi pēc ilgiem laikiem iezagās doma "es tik daudz kur neesmu bijis, es tik daudz ko neesmu redzējis" — ne jau tas, ka man arī gribētos uzlīst visādos tiltu pilonos un augstceltņu jumtos, (kaut gan arī), bet tas, ka ... ka ir pasaulē visādas lielas lietas, ka ir kaut kas ārpus manas kastītes, ka cilvēki pasaulē būvē un darbojas, ka tehnoloģijas ir skaistas un varenas, industriālisms, mērogs!

Un vēl man patīk valoda, kādā viņš raksta. Tādā vienkārši reālā. Bez lieka patosa.

Tagad stundiņu pagulēju vannā, ar šādām fīčām:
+ svece, vīraks, pustumsa
+ skanēja podkāsts Радио-Т #236 ar IT jaunumiem un gīku jokiem
+ nomierinošā zāļu tēja
+ piparmētru/eikalipta ziepes un noberzos ar birsti

Dzīve ir skaista ^____^

P.S. Un es pat neaiztiku sevi vietās! ;-)

Corpse Bride (2005) — super, man ļoti patika ^_^

... "Attack of the Killer App" — baigi labā :-)

Tā, pēc kārtas. Bišku haotiski, jo nau laika, nau laika, jāskrien, un šitie mazie burtiņi datōrā man besī :-)

— — —

Par "Nopirku biļeti uz — Laikmetīgās dejas vakarā “Forma.Brīvība.Deja.” izrādīs baleta viencēlienus — VEF Kultūras pilī, rīt, sestdien, 12. jūnijā, plkst. 19.00 vakarā."

Biju. Totāli norāva jumtu — raudāju! Vot tas “īstais balets” Operā man kaut kā ne pārāk, a te, nu tik super!! Sēdēju pie pašas skatuves (vēl tuvāk par 4 rindu VEFā nau vērc, sēdēsi zem skatuves līmeņa), un tur jaunieši dejo, un kā dejo!!! Nu tik lieliski!!! Protams, kad līdzi nau neviens kabatslakats, tad nāk bimba bļe! Īstas vīrišķas emōcijas, viņas kad nāk laukā, tad nāk! Nu valdījos cik spēju (jo nebija kabatlakata!!) SUPER!!! Viss par šo, nevar emōcijas aprakstīt te stulbajā binārajā datōrā (stc. Ravela Bolero kaut arī domāts oridžināli par fabriku, datōriem arī īdeāli der)!!!!

Tāks a ko tālāk, šovakar Šot kafe būs Mazie Smirdīgie kociņi plkst 21.00, ceru uz tiem paspēt tagad, nu uz apm. 21.30, ceru, ka panki būs nokavējuši!!!

Un pēc tam, Dabsolis #10 Balasta 3!!!!!! sākot no plkst. 22.00 Va-va-va-va (savējie sapratīs), dabstep forēvar :-D Tur kaut kāds flayeris jāprintē vai kas tur, izprintēju!

Ahhhhh!

— — —

Ā, komeeta_naak, ha, nu tu necel manu zvanu, bet SMS rakstīt man ne-sa-nāk- Nemāku Bļē Tos Burtiņus Bakstīt Mobīlajā SORRY! Un vispār, ohujeķ, sūtīt sms plkst. 19.13, kad man ir izlēgts telefōns, jo blokā tak rakstīju, un Tu pat komentēji pie tā puksta, ka es 19.00 uz deju skatīties eju, ko tu domā viņi pa pusstundu izdejoja ha :-) NAIS TRAI!!!

Tas tikai liecina, ka Vsem Pohuj un Raksti Ko Gribi Neviens To Tāpat Nelasīs LOL :-D

— — —

:-)

Smaidu!

— — —

Un austiņās The Prodigy, un me happy, un vispār AHHHHHHHHH!!!!

$subj. Kas ir taka? Šī jaukā vieta!! :-) ^_^

Viņiem te ir gan bezvadu interneti, gan arī šampinjōnu zupa ar grauzdiņmaizītēm.

Smieklīgi, es sākumā biju domājis aiziet uz McDonalds; bet tad atcerējos, ka Takā viņi arī taisot ēst; un Taka ir 5 minūšu gājumā, bet McDonalds 15 — tā ka fakjū Makdonald, bet turpini mani mīlēt, es pie Tevis atgriezīšos atkal un atkal, tu esi Vislabākais (-:

Līmēju kopā pagājušās nedēļas filmu — virpinu čekus, skaitu iztērēto naudu — es zinu, tas ir smieklīgi un bezjēdzīgi, bet es, kā jau kārtīgs manjaks — man patīk ieciklēties uz vienkāršām lietām atkal un atkal.

Nedaudz iedzeru — es pirmo reizi mūžā опохмеляюсь — pirms tam parasti nākamajā dienā bija tā, ka vienkārši mocījos un nedzēru, jo "es nekad vairs nedzeršu" un "alkohōls ir slikti". Nu lūk, uzlāpīties uz paģirām ir brīnišķīgi! Diena atkal ir jauka un smaidīga un man ir labi; un man atkal gribas darīt, darīt, darīt! Močīt; un paradoksālā kārtā — man ne tikai gribas, bet... — es arī daru — kaut vai uzklabināju šo cibierakstu; tas arī prasa, prasa — cibieraksti paši no sevis nerodas, vai ne ^_^

Nu ko, pasēdēšu mazliet te, internetos, Takas internetos, un tad... tad virpināšu čekus :-)

P.S. Mēģinu pierast pie saviem jaunajiem auskariem — vakar man tika izdurti ausīs caurumi ar nepiemērotiem instrumentiem, toties labs cilvēks dūra (-: Auskari savukārt ir nedaudz par sievišķīgu — mani tas morāli piš pagaidām — domāju nopirkt kā jau visi pelēkie latvieši dara — parastus maziņus ausīs ieliekamus, nemanāmus, sūdiņus, lai jau Neviens Neko Nepadomā Un Nepamana Un Tā.

UPD. Nakuj čekus; tos mājās paskaitīšu, tur nau internetu :*)

Dažreiz, kad ir tāds noskaņojums kā tagad, gribas vienkārši MOČĪT un BLIEZT AR LIELO ĀMURU!!! Bet nevar. Kompītī visi tie burtiņi tik maziņi, viss tik trausls, viss tā jāpārdomā un tā...

Un novadīt to milzīgo BLIEŠANAS vēlmi caur pirkstu galiem un klaviatūru — nu dažreiz sanāk, bet stabili izmantot manus emocionāli labili produktīvos stāvokļus vēl neesmu iemācījies :-(

Jāmācās!

Iemācīšos!

Jo man tie kompīši arī patīk — kad es rakstu programmu, un datōrs to izpilda, tad es esmu abnormāli milzīgs dievs savā mazajā visumā!