Pasaule ir tik neērta, neērta, neērta, neērta vieta!!!!

Liels, milzīgs nemiers, it kā enerģijas iekšā ir daudz, bet neronu tai pielietojumu, nemāku, nekam vairs neticu, neko vairs negribu!!!

Nu kāpēc tā, nu kāpēc — ka it kā viss ir labi, ir darbs un dzīves vieta un veselība ķermenī, bet vienalga kaut kā trūkst!!! Nekam negribas ķerties klāt, neko negribas darīt, tveros pie salmiņiem, lai vismaz kaut kā piespiestu sevi darīt vismaz kaut ko...

Un vēl tas forever alone... No vienas puses ļoti velk pie cilvēkiem, taču no otras — tik milzīga distance, tik grūti sarunāties, tik grūti saprasties; komunikācija šķiet tik bezjēdzīga!!! Šad tad domāju par sapārošanos, taču — es domāju, ka es vienkārši vairs nekad nespēšu dzīvot kopā ar sievieti, drusku par tālu jau esmu aizgājis savā vientulībā. Esmu šausmīgs egoists. Un vēl es esmu absolūti garlaicīgs. Kurai es tāds gan esmu vajadzīgs...

Nespēju samierināties beidzot ar faktu, ka man lemts būt forever alone, jo man nav sociālo skillu, nu nav. Mauka cerība jauc prātu un rada nemieru. Tāpēc jau cerību arī sauc par mauku.

Pilnīgs haoss galvā. Kaut tikai izdotos nenorauties un nepakāst darbu, veselību, mājvietu :-/

Šī pasaule man ir vienlaikus pārāk plaša un vienlaikus es to pats sev sašaurinu, visa pārāk daudz un tik maz labā...

Neko nesaprotu, neko nemāku, neko neizdodas darīt, un izeju — neredzu. Tāpat kā Raimis, nekad nebūšu laimīgs. Tā arī klumburošu pa dzīvi, līdz kamēr atnāks kaulainā. Tad es viņai teikšu: “Nu un kas?”, bet viņa atbildēs: “Nu un viss.” ^___^

BĒRNĪBAS MILICIJA - Pasaule Ir Neērta Vieta (2012) - YouTube

pasaule ir neērta neērta neērta neērta vieta bet tu to esi pelnījis un tur ir tava vieta.

kaut kā tā arī jūtos

viss ir labi ^_____^

pasaule vienlaikus dzīva un mirusi...
kāpēc fiziskā pasaule mani tā biedē?

pasaule ir neērta neērta neērta neērta vieta bet es to esmu pelnījis un tur ir mana vieta.

pasaule ir neērta, neērta, neērta, neērta vieta
bet tu to esi pelnījis
un tur ir tava vieta

BĒRNĪBAS MILICIJA - Pasaule Ir Neērta Vieta (2012) - YouTube

Viss liekas tik pretīgs.

Daļēji arī slimības dēļ. Smēķēju, gribas izkorķēties. Dzeru lēto vīnu no kartona pakas, tas pretīgi ož pēc rauga.

Jūtos tik svešs no cilvēkiem, tik tāls. Skatos uz pārīšiem, nesaprotu, kāpēc viņi ir kopā, kāpēc un kā cilvēki vispār spēj sanākt kopā, kaut ko darīt kopā. Man jau likās, ka esmu it kā to sapratis, bija tāda sajūta, taču nē. Nesaprotu. Neticu.

Tagad gatavoju ēdienu, būs garšīgi, pietiktu diviem, taču — nav jēgas nevienu aicināt, visi un visas telefona adresātu sarakstā atrodamās tāpat neatnāks. Vai nu auksti būs, vai aizņemti, vai whatever. Un, ja arī atnāktu, es nemaz nezinātu, ko darīt kopā, kāda jēga. Ēstu, spēlētu dambreti/šahu vai durakus, runātos par niekiem/nopietnām lietām, skatītos kādu filmu, vai vienkārši klausītos mūziku un katrs kaut ko palasītu? Nevienam tas nav vajadzīgs.

Ir sūdīgs garīgais. Sekss uzlabo garastāvokli. Lai tiktu pie seksa, jābūt jautram. Ja tu neesi jautrs, tu pie seksa netiec. Catch-22. Bet arī no seksa nav jēgas, cik tad ilgi drāzīsies, dzīve nesastāv tikai no tā.

Šajos nesenajos pāris gados izdarīju to, ko parasti cilvēki izdara (alkohols, smēķēšana, festivāli, sekss) agrajos 2x gados, ko es dažādu iemeslu dēļ nebiju darījis, un nu esmu izplosījies un ar joni iemests atpakaļ savā pasaulē — man ir 32 gadi, un es te neko nesaprotu. Ķepurojies kā māki.

So spaced out.