Nāk lielas pārmaiņas manā dzīvē. Tām jābūt [samērā] lielām, jo iepriekšējās nav strādājušas.

Pilnīgi reāla arī izskatās iespēja, ka būšu no tiem, kuriem dzīve nesanāca. Šo domu nupat jau pieņēmu, bija grūti, visu laiku gribējās kārpīties pretī. Cerības visādas vēl bija...

Ak, nekonkrēti (garlaicīgi) sanāca, bet šobrīd nav iekšā konkretizēt.

Kopš šīs dienas anonīmie komentāri vairs nav atļauti, un komentētāji, kuru cibās nav ievērības cienīgu ierakstu, tiks banoti. Jo ar tādiem nav interesanti, prakse rāda, ka nav arī nekādas praktiskas atdeves no komunikācijas ar tādiem/tādām. Jūs, ononīmiķi, neko nepienesat, nekādu vērtību; un jūsu viedokļi ir neauglīgi, diskusiju un augšanu nerosinoši. Ja man kādreiz dzīvē vēl sagribēsies internetu vidē latviešu valodā negatīvi noskaņotus, dauniskus tekstus no idiotiem, tad uzmeklēšu delfi.lv, varbūt tādi tur vēl būs saglabājušies komentāru sadaļā, ghh :-D Es šos sūdus jūtos transcendējis bišķiņ, paldies.

Priekš friends only vai pilnīgas dzēšanās gan esmu mazliet par slinku. Lasiet un siekalojieties, jo nelasīt ta jūs nevarat, atkarībiņa no stipras personības ar īpatnu viedokli much? ^_^

Vēlu sauli! :-)

Zenzūra bwahahaha!

P.S. Jūs, ononīmiķi un tukšcibji, dzīvojat melos un pašapmānā. Bet kāpēc? Jo spožā laimes un patiesības gaisma ir brīvi pieejama ikvienam, un vēl jo spožāka tā ir tādiem kā jūs, pazudušiem un maldos sabridušamies.

sursurs izdzēsusies no cibas. Kaut kas manī saka, ka pavisam. Bija interesanti palasīt, taču laikam pienāca brīdis doties uz priekšu.

man ir tāda sajūta drīz mainīt jūzerpikatūru

.. jo iepriekšējā darbojās pārāk labi =)

Kaut kā jau gadiem ilgi it kā jutu, ka nedzīvoju īsti tā, kā gribētu. Bet... nauda bija, it kā viss bija, tā arī viss lēnām gruzdēja un nekas nemainījās.

Toties šobrīd bez maz vai fiziski jūtu vajadzību pēc pārmaiņām savā rīcībā, domāšanā. Tā ir, kad beidzot esmu iekļuvis dimbā, tad jāsāk domāt. Nu, tad jau redzēs, vai būs šīs pārmaiņas. Un vai uz labo pusi :-)

Un vēl ļoti ļoti ļoti gribas pacelties virs eksistenciālisma līmeņa. Nu kaut mazliet. Lai nav jākasa santīmi... Lai var laicīgi no rītiem piecelties...

Viss paša rokās. Droši vien.

Ak, man tā ir apnicis bremzēt un strādāt — dzīvot! — ar pusi spēka, gribas vienkārši močīt, tā lai izdari un aizmirsti, un nekādas pagātnes, un dinamiku gribas, un vienkāršību!

Nomest pagātnes un šaubu pinekļus! Nomest aizspriedumu un pseidozināšanu klapes no acīm!

Atrast jaunus, svaigus ceļus un cilvēkus!

Un nevis samierināties, bet ietekmēt un mainīt un uzlabot — sevi un pasauli!

Nu tā, ka pagātnes vairs nav, nākotnes vēl nav, un ir tagad un te un te ir labi!

Izgāju laukā, uz Kebabiem paēst. Konstatēju, ka šortos un t-kreklā ir vēsi. 15 grādi esot. Pēc tam vēl nopirku maizītes un eklērus.

Apskatījos, kā lietū uz ielas stāv mazs, mazliet spilgts auto, tas tā arī nav kustināts, kopš svētdien atbraucām no Liepājas. Auto ir, bet negribas nekur braukt...

Noskatījos Futurama s06E09 A Clockwork Origin — šī ir ļoti jauka sērija, par evolūciju un kreacionismu, tā mīļi :-)

Nāk miegs, jūtos miegains un mazliet īgns. Iešu gulēt jau tagad, tātad ap plkst. 20.00.

Padomāju un konstatēju, ka nu jau kādas 2 nedēļas neesmu gājis gulēt skaidrā prātā, pirms miega allaž tika iepļauti vismaz pāris ali, vai arī kas vairāk un kas stiprāks. Šodiena tātad būs pārmaiņu diena. Šodien neesmu dzēris...

Pārmaiņas vienmēr atnāk pašas — tad, kad ir pienācis īstais pārmaiņu laiks :-)