Космонавты: "Нахера всё это надо?" (18+) - YouTube.

Video esot īsts (dirty.ru).

P.S. Un lūk arī iemesls, kāpēc es nekad nebūtu laimīgs kosmosa stacijā (no tā paša dirty.ru thread'a): "Шум от вентиляторов на станции раздражает. Несмотря на средства защиты и профилактики мы все равно возвращаемся с частичным снижением слуха." Mani šausmīgi kaitina ventilatoru šņākšanas skaņa.

Блинов Виктор Федорович, р. 1934 Звезда Гагарина. 1960-е гг.

Pilnīga nereālitātes sajūta.

Tas, protams, ir labi un jauki, BET -- kā lai pastrādā!?

Upd. 1304: sāk laist vaļā :-)

Ziemeļu pusē tieši tagad redzu ziemeļblāzmu! Pirmo reizi mūžā. I'm impressed!

P.S. Paldies x_f par informēšanu, ka šodien būs :-)

Preparing for #CometLanding - YouTube

6 dienas vēl jāgaida -- un ja nu Philae patiešām izdodas?

tā jocīgā, jocīgā, jocīgā sajūta, kad ieraugi, kā patiesībā jābūt, kā izskatās, ko tu domā, krāsas un formas, un ka līdzekļi to realizēšanai ir tepat blakus, pa rokai, un tos var paņemt rokās un pielikt to bildīti no savas galvas ārā pie sienas, paplašināt savu domu lauku, arī mijiedarboties ar citiem intelektiem kaut kādā savu fizisku darbību līmenī

Jo UPCOMING MISSION: FALCON 9 AND DRAGON LAUNCHING TO SPACE STATION | SpaceX.

Un kādi nosaukumi kosmosa kuģiem: “Piekūns 9” un “Pūķis” :-)

Šorīt pēc negulētas nakts skrienot (jo apņemšanās noskriet kopā 42 km nedēļā izpilde izraisa milzīgu baudu, un jo grūtāk, jo bauda lielāka) pa VEF tiltu, skatījos uz lecošo sauli un kaut ko domāju par miljardiem km tālo kodolreaktoru un zemeslodi, kas pagriezusi šo pusi starojuma virzienā un mēness sirpi un beidzu domāt un bija zelta tramvaju un trolejbusu vadi un prieks un skaisti — nu tik fakin nežēlīgi skaisti zelta vadi un Brīvības iela oranži brūnos toņos un vispār šādu mirkļu dēļ ir miljardkārt vērts dzīvot :-)

Gribu visu dzīvi tā, nedomāt un darīt un lai ir skaisti un vispār kaut kā tā =)

P.S. Un ja nu rīt (šodien) pikniks arī labi izdodas [ja nenogulēšu visu lol, jo tagad vajaga parubīties bišku] :-)

Pārmaiņas pēc daži vārdi par lietām, kuras mani saista un kaut kādā veidā kaut nedaudz pacilā manu garu.

Vakar noskatījos dokumentālo filmu Titan - A Place Like Home (youtube) par Cassini–Huygens — kosmisko aparātu, kurš tika nosūtīts Saturna pavadoņa Titāna izpētei.

Tas ir tik apbrīnojami, tik fantastiski, ka daži cilvēki spēj nevis kauties ar eksistenciālām lietām, bet sūtīt kosmiskos aparātus miljoniem kilometru attālumā un nosēdināt zondi uz Titāna. Pirms 100, nē, 50 gadiem kaut kas tāds nebūtu iespējams principā. Simtiem, tūkstošiem cilvēku visā pasaulē sadarbojās, lai realizētu šo projektu.

Bet ko es? Es pat no rītiem laicīgi uz darbu nevaru aiziet...

Nu ko, priekšā divas diennaktis, lai kaut cik savāktos un atrastu kaut kādu pagaidu mērķi/virzītājspēku dzīvei. Diezgan daudz laika, lieliska dāvana no kosmosa, ja tā padomā. “Izvelc antenas un tver signālu.”

Šodiena darba vietā iekšēji bija drausmīga (kā jau negulējušam), taču ārēji viss bija laikam labi. Laicīgi atnācu, un pat uzrakstīju kaut kādus kodus.

Kad klumburoju 2 km uz mājām, man likās, ka esmu sapuvis un tūlīt nokritīšu un sašķīdīšu gaļainās ļerpatās.

Pa ceļam uz mājām nopirku piemājas Latvijas Balzamā Allažu ķimeli, iedzēru, paēdu griķus, smēķēju cigaretes.

Es domāju, ka kosmoss man sūta nepārprotamu mesidžu, vienlaicīgi piešķirdams lielisku darba vietu un izcili sūdīgu pašsajūtu, bezmiegu un vientulību. Sak, draudziņ, vidi es tev nodrošinu, un tagad paskatīsimies, kas esi tu pats.

Sadzēros šovakar to Ķimeli. Nekur laukā neiešu, kādas ballītes, es knapi uz kājām turos. Ap 20:00 vai pat agrāk likšos gulēt, un ļoti ļoti ceru, ka negulētās iepriekšējās nakts iespaidā man šovakar un šonakt nāks miegs. Dod man spēku neko negribēt, iet uz darbu un gulēt, iet uz darbu un gulēt, un šad tad rīsu vai griķu saujiņu, man vairs patiešām šobrīd neko vairāk nevajaga.

Nu lūdzu. Miegu un neko negribēt. Miegu un neko negribēt.

Pateicos kosmosam par mājienu. Nu jā, maigākus paņēmienus es laikam nespēju saprast.

P.S. Un jā, darba vietā nelasu internetus. "Lomkas" šausmīgas, kas ir jocīgi. Laiks DRAUSMĪGI velkas.

P.P.S. Un kas attiecas uz Forever Alone — kad pats sevi sākšu mīlēt un cienīt, tad arī kontakti ar citiem cilvēkiem nodibināsies.

2012. gada rudens ekvinokcija jeb saulgrieži notiks 22. septembra (sestdienas) plkst. 17.49 pēc Latvijas laika.

Pēc tam naktis būs garākas par dienām... enter the darkness.

Un līdz ziemas saulgriežiem 21. decembra (piektdienas) plkst. 13.12 dienas kļūs arvien īsākas, un naktis arvien garākas. Dienas kļūs garākas par naktīm tikai pēc nākošā gada pavasara ekvinokcijas.

Interesanti, vai ir speciāli ekvinokcijas sagaidīšanas rituāli ar simbolisku jēgu?

UPD. Salabots/precizēts pēc nulle komentāra.

walking upside down in the sky
between the satellites passing by
I'm looking, I'm looking for my dreams
smoking some golden beams
gliding along the black rainbow
I fly away with my shadow
while scratching the moon like the DJ
the night follows

Žārs, protams.