pēc 46 minūtēm būs legāli beidzies mans kolhoza periods

istabas līgums nupat beigsies

un es pat neesmu šovakar tur

iedzeru Hektoru

kaut kā tā

Ko tur daudz dīkt, aizdevos uz kolhoza istabu, paņēmu velo, aizvedu prom uz jauno dzīvesvietu.

Istaba tik burvīgi tukša... It kā nav žēl atstāt to, bet it kā ir. Bet lai nu kā, 31. oktobrī īres līgums beidzas.

mana ciba kaut kāda ļoti pornogrāfiska kļuvusi, pati, aha LOL

arī sestdiena/svētdiena bija ļoti dīvainīga, es negribu te izplūst detaļās, kgan iespējams tā būtu pareiza rīcība, vienk. tas būtu pārāk fast forward man šķiet, aprakstīt jaukos citus cilvēkus, tāpēc garlaicīgi teikšu, ka bija gan jauki, gan emmm, interesanti

vispār šajos Rīgas svētkos es apmeklēju 2 pasākumus, par lielisko ērģeļu koncertu vakar jau rakstīju

šodien bija


21.30 Koncertuzvedums “RĪGA, MANA BALTĀ RĪGA”


arī ļoti, ļoti lielisks, un salūts pēc tam arī bija awwwwwwww

tagad esmu ievilcis kurmja alā alus bundžu, pelnutrauku, smēķēju un klausos repītā Gorillaz - On Melancholy Hill - YouTube un Gorillaz-El Manana Official Video [HQ-HD-Lyrics] - YouTube, ārkārtīgi simboliski, pieļauju domu, ka tikai man, un tas ir vissvarīgākais

ārkārtīgi dīvaini, ka nebiju agrāk atklājis nikotīna patīkamo, nomierinoši koncentrējošo iedarbību, tas patiešām palīdz man justies labāk, arī cigarešu paciņa taču maksā tik samērā lēti, kā alus kauss krogā vai burgeris... lai būtu melnāk, teikšu tā, ka daudzreiz lētāk, par to, cik man ir izmaksājušas manas nervozitātes dēļ pakāstās darba vietas

P.S. (neanimēts) attēls, kurš gan novērš, gan izraisa erekciju savā dīvainā veidā

2010. gada 2. jūnijā ievācos šeit, kolhōza istabiņā. Tieši pirms gada. Ļoti raibs gads bija.

Padarbojos stundiņu gar sienām ar līmlenti un tad ar krāsu un otu, un garastāvoklis uzlabojās :-)

Jo vairāk es cilāju un stumdu tās manas kartona kastes, jo jēdzīgāka man šķiet doma izlidināt beidzot laukā universiātes pierakstus, Linux Journal par diviem gadiem, novecojušas programmēšanas grāmatas, un vēl kaudzīti ar drazām, kuras “kaut kad noderēs”.

Tagad gan — gulēt!

Esmu atpakaļ no veikala "Depo"! Tur gan cilvēku daudz, it īpaši dārza nodaļā!

Nopirku krāsas un špakteli, paēdu Spices Lido zirņus ar speķi (viens no maniem mīļākajiem ēdieniem).

Tagad špaketelēšu un pakrāsošu ar gruntskrāsu, diena vēl knapi vidū, vēl tik daudz var paspēt :-)

Iemetu ābola serdi caurulē. Tā nogāja lejā klusi, bet apakšā atskanēja smuks blīkšķis. Tas sasildīja manu sirsniņu.

Vakar izdzēru 2 litrus Līvu alus, šodien mazliet sāp galva un piecēlos plkst. 12.00.

Nemazgājos jau 4 dienas un skuvies neesmu ilgāk kā nedēļu. Netīrās drēbes mētājas kaktā, izvelku no čupas tās zeķes, kuras mazāk smird un velku kājās.

Istabā ir mežonīgi auksts.

Lasu iepriekšējos ierakstus — un nesaprotu, kas man bija uznācis! Nu kur tāda šausmīga nospiestība un gruzons!?

Redzu, ka esmu uzrakstījis arī dažus komentārus, kādus nedrīkst rakstīt — jo "apdirst" to, kas citiem patīk — nedrīkst! Vai nu jāpiedāvā kaut kas jauks, vai arī jāpaklusē! Man pašam netīk tādi noliedzēj un negatīvisti — tieši tāpēc es arī neskatos TV un nelasu portāļus, jo apnika tās negatīvisma straumes! Bet pats!?

Tagad man ir labs garastāvoklis :-)

— — —

Šonakt nakšņoju A. Briāna ielā (5 minūšu gājienā no Brīvības ielas dzīvokļa). Vārdu sakot, ar A. Briāna ielu ir viena figņa. CSDD biroju ēkā, kas atrodas netālu, ir instalēts kondicionētājs, kurš nežēlīgi šņāc. Un vēl vienai ēkai turpat blakus ir līdzīgs. Tā ka naktī tur nebija kluss — un ventilatoru šņākšanas troksnis ir viens no kaitinošākajiem pasaulē! Tad, kad aizvēru logu, tad gan bija normāli.

Starp citu, tikko zvanīja namīpašnieks, solīja, ka šodien tiksies ar kondicionētāju īpašniekiem un risinās to lietu, jo pats neesot gulējis dēļ tā (viņš dzīvo tajā pašā mājā).

Tā ka nezinu, vai palikšu A. Briāna ielā. Kāpēc izvēlēties to, kas ir tikai nedaudz labāks par esošo, strēbt karstu? Labāk tomēr pagaidīt, kamēr sameklēšu kaut ko perfektu!

Sarunāju (hehe, nu, tas bija monologs no manas puses patiesībā) ar A. Briāna ielas istabas īpašnieku tā, ka līdz svētdienas vakaram izlemšu, vai palikšu, vai nē — un iemaksāto naudiņu (pusi no mēneša maksas, kura nau liela, mazāka par Brīvības ielas istabas īres maksu) viņi varēs paturēt jebkurā gadījumā (tā sakot, paldies par pūlēm — negribas jau arī labus cilvēkus čakarēt manas psihošanas dēļ).

Telefona sarunā namīpašnieks izteica frāzi "Jūs man simpatizējat" — vai man jākļūst uzmanīgam? :-D

— — —

Ir arī tāds aspekts — man šausmīgi negribas vēlreiz pārvākties. Pirms tam atkal viss būtu jāškiro; tad vēl tās mēbeles, kuras būtu jāstiepj, vārdu sakot — mazliet nolaižas rokas! Un, ja tā pavisam no sirds — man briesmīgi patīk šis Brīvības ielas dzīvoklis un mana istaba tajā! Nu ne jau tāpat vien es uz šejieni atnācu dzīvot!

Tikai šis nolādētais troksnis — nu tīri objektīvi, man ir skaļākā istaba visā dzīvoklī izvietojuma dēļ!

— — —

Un zināt, kāpēc man šodien ir tik labs garastāvoklis? Es vakar, skrienot, domāju par [savu] nāvi. Tā štukoju, ko es gribētu pirms nāves izdarīt (piemēram, sakārtot savas mantas un vispār lietas). It kā jau tā ir negatīva tēma; toties, kad vienā svaru kausā noliek nāvi, tad viss pārējais uzreiz nemaz nešķiet tik slikts un tik grūts, gluži otrādi! Nu man taču dzīvē ir iedalītas samērā labas kārtis, tikai es viņas kaut kā jocīgi izspēlēju!

— — —

Tātad, ko es darīšu sestdien? Sestdien es aizbraukšu uz Depo un iegādāšos Paroc (vai kādas citas firmas) akmens vati, un nodarbošos ar skaņas izolācijas eksperimentiem Brīvības ielas dzīvoklī. Man taču ir mašīna, kurā es varu viskautko vest! Jo bēgt un mētāties katrs māk; bet kaut ko konstruktīvu darīt — tur ir nepieciešams tāds cilvēks, kāds esmu es :-)

— — —

Kaut kā tā :-) Un jā, es nezinu, ko es gribu — un uzskatu, ka tas ir normāli! Kaut kādi klejotāja gēni manī mīt, kas neļauj palikt ilgstoši vienā vietā! Tikai es viņus apspiežu — bet laikam tā darīt nedrīkst, jo apspiesta iekšējā būtība izraisa nomāktību! Man patīk ik pa brīdim mainīt visu, un, kad es to atzīšu un pieņemšu, tad arī kļūšu pa īstam laimīgs!

Pamodos un piecēlos plkst. 8.00, gulēt biju gājis plkst. 22.30.

Gulēju mazliet labāk, nekā Brīvības ielā, bet ne ideāli... Viens no faktoriem bija pašķībais matracis (man bija slinkums stiept savējo, tā nu izmantoju jau tur esošo. Mistake. Slinkums neatmaksājas.

Šovakar būs 2. mēģinājums — aizstiepšu sava dīvāna matraci un gulēšu uz tā.

Bet nu godīgi sakot, šobrīd mazliet izskatās, ka ar to A. Briāna ielu nekas nesanāks :-/ Nu labi, nestrebšu karstu, turpināšu testus :-)

— — —

Toties man būs pieredze istabu izvēlē :-D

— — —

Kāda no visa šī ir jēga, ja es nevaru uzcelties uz plkst. 6.30 un iet skriet? Malējo (jā, malējo, nevis pēdējo, sajūti niansi) reizi skrēju otrdienas rītā. Tātad jau 2 skriešanas rīti izlaisti — vakar un šodien. Būs jāskrien šodien vakarā, lai kaut cik forma saglabātos... un būs karsti. Nu nekas. Lai slinkumiņš pasvīst.

— — —

Man ir tāda sajūta, ka man dzīve kaut ko mēģina pateikt. Vispirms tā rādīja kaut kādas bildītes un māja ar rokām; pēc tam čukstēja; vēlāk dzīve sāka runāt pilnā balsī; tad bļāva; tagad sāk vālēt ar lielo bomi — un gaida, kad man beidzot pieleks. Bet man nepielec!

— — —

Bet mans pašlepnums gan tiek iedragāts un drupināts... Laikam esmu to pelnījis.

Kā jau minēju, meklēju sev jaunu dzīves vietu, istabu Rīgas centra tuvumā. Vakar apskatīju istabu A. Briāna ielā; šodien palūkojos istabu Stabu ielā.

Abas istabas ir jaukas!

A. Briāna ielas istaba:
+ lēta
+ nav vakara saules
+ var auto parkot uz ielas turpat blakus mājai; ir vieta automašīnai pagalmā (Ls 15 / mēnesī)
+ atrodas netālu no tagadējās dzīvesvietas, būs viegli pārvākties
+ ļoti tuvu 11. tramvajs (var braukt uz Mežaparku skriet)
− remonts ok, bet nu tā, nekas īpašs
− nau automātiskās veļas mašīnas (bet saimnieks teicās visādi līdzdarboties, ja sadomāju tādu instalēt, izskatījās, ka patiesību runāja)
• dzīvokļa biedri: strādājoša ārste, ap 60 gadus veca; un X — nau vēl zināms, kurš dzīvos pārējās istabās.
• samērā krēslaina
• karstais ūdens no elektriskā boilera


Stabu ielas istaba:
+ labs remonts
+ lielāka
+ nav vakara saules
+ atrodas tuvāk darba vietai
− mazliet dārgāka
− logs uz Stabu ielu (jāsaka, ka troksnis no Stabu ielas (starp Čaka un Avotu) ir nesalīdzināmi mazāks, nekā Brīvības ielā, bet es ar šo trokšņa štellīti jau vienreiz esmu apdedzinājies, tāpēc esmu uzmanīgs).
− vieta automašīnai jāmeklē kaut kur patālāk; dažu kvartālu attālumā ir ielas, kur var likt
• dzīvokļa biedri: 2 meitenes studentes un strādājošs puisis
• samērā gaiša
• karstais ūdens no gāzes boilera

Lēmums, kā vienmēr, jāpieņem ātri — šodien! Kamdēļ vilkt garumā? Principā, man ir iespēja pie labas veiksmes šonakt labi izgulēties jaunā dzīves vietā :-)

Salāti sanāca; ļoti labi sanāca, garšīgi, vitaminizēti, umhummm :-)

Baltā tēja arī ir super!

Oj. Vajadzētu tā kā sākt te kaut ko kārtot — es pat savas čībiņas nevaru atrast, tas jau Ir Nopietni.

Y SO SRS, hahaha, bet čībiņu ta nau :-)

Ohh, piedzima ideja: norobežot mazu apjomu istabā, teiksim 1/3 daļu, un iekārtoties tajā. Un vēļāki pamazām izplesties :-)

* * *

Par to paspēšanu: gribas arī piekosties un palēkāt Nabaklabā, bet... bet skriet arī gribas!!! Grrr!!! Un rīt būt normālam, aktīvam, agri ceļošamies arī gribas :-) Visu nevar, nevar visu, ko gribas, ech!!!

* * *

Būšu banāls, bet Radio 101 ir lielisks; kaut bišku šņāc :-)

Manas istabas remontam pieķēries īstais meistars — pa vienu pēcpusdienu padarīja vairāk, nekā iepriekšējie pa 2 nedēļām. Teicās, ka rīt pabeigs (ja būs sagādāta krāsa) — un šim es ticu. Spriežot pēc tā, ko viņš JAU padarīja. To es saprotu: ja strādā, tad strādā. Super!

Pagaidām jau es savu istabas remontu un ar to saistītās neērtības (mantas kastēs; neatvestās mēbeles; nepiekārtos aizkarus) izmantoju, lai attaisnotu slinkošanu dažās citās sfērās. Ha, un re, dzīve šo atrisinās; un tad... un tad es risināšu to, kas patiešām jārisina :-)

— — —

Stulbi, ka te nevar rakstīt pilnus citu cilvēku vārdus. Bet tiku iepazīstināts ar I. Un uzzināju no L. — G. numuru, iespējams, tajā labošu automašīnu — tāpat vien, apnicis jau tas serviss, kur visu laiku tika labota mašīna.

— — —

Piezvanīju māsai un pēc tam mammai. Pastāstīju par savu dvēseles stāvokli un to, kāpēc rīt no rīta iespējams nekāpšu automašīnā un nebraukšu tos nepilnos 300 km uz laukiem svinēt Jāņus un tā. Man pat šķiet, ka tiku saprasts.

Mamma pastāstīja par megakatastrofu Latvijas Nacionālajā Bibliotēkā, esot ielūzusi grīda un grāmatas sakritušas pagrabā, OMG. Es to pat nezināju — tātad mana izolēšanās no ziņām patiešām strādā :-)

— — —

Izmazgāju traukus — lai mazliet iepriecinātu psihz_roniz... kaut patiesībā, lai tikai novilcinātu laiku un nevajadzētu darīt neko citu un nevajadzētu domāt. Paralēli trauku mazgāšanai runāju ar J.

— — —

Ap pusnakti aizgāju pēc mašīnas, pārdzinu tuvāk dzīves vietai (pāris reizes nevajadzīgi spiedu gāzes pedāli, bērnišķīgi; pēc tam norimu). Pāris nedēļas nebiju braucis, un bija sākumā tā savādi.

Vispār ar automašīnām man gribētos tā: man jautā, kāda man ir mašīna, es atbildu: "zaļa"; neko nezinot ne par markām ne dzinējiem ne apjomiem ne ko. Tas būtu super :-)

— — —

Vēl joprojām nenāca miegs — tad apsēdos virtuvē un lasīju Ilustrēto Zinātni Vēsturi. Negaidīti atnāca T. un ... un tika dzerts vīns... un runātas sarunas. Tā negaidīti. Nebiju gaidījis. Jocīgi.

— — —

Izbrīns: par jūtām, emocijām, skandāliem. Izrādās, ir dzīvi cilvēki, ar jūtām un emocijām — nu, man nav lielas pieredzes ar stiprām jūtām un emociju iespaidā veiktiem darbiem... Cita planēta.

Ideja par istabas krāsošanu:
— 2 zaļas sienas
— 1 sarkana siena
— tonis — kaut kas no arbūza; kaut kas no sarkanā spilvena gaišās daļas :-)
— un RAKSTS: no stūra līdz sienas vidum (gan sarkanajai, gan zaļajai sienai), tā ka stūrī ir blīvs raksts, bet līdz sienas vidum pamazām saplūst, tā kā taustekļi, kas kļūst tievāki un tievāki, tā kā koka zari
— raksta tehnika, ko iesaka T., bet mani biksta pagaidām skepsīte par praktisko realizāciju: paņemt 2 krāsas, un tikai nedaudz sajaukt, un tad krāsot ar platu otu, un tad būs tāda smuka pārplūšana. PVA līme vēl jāpiejauc un whatnot :-) Hmmm..... Jāpadomā, es gribēju teikt: jāpaeksperimentē!!!
— par rakstu: Acteku stilā (man patīk); un: Lietišķās mākslas muzejā ir Peru gobelēnu izstāde; aiziet ar fotoaparātu un pakopēt idejas

PAŠPIETIEKAMĪBA — kuras man trūkst, vēl joprojām smagi trūkst; respektīvi: spēja arī ražot kādas svaigas idejas, domas, darbības; spēja ne tikai ņemt; bet arī dot.

DZĪVES APNIKUMS... nu... varbūt no malas to var labāk redzēt. Bet... nē... nepiekrītu. Tas ir kas cits :-)

Ir jau super runāties pie vīna pudeles, bet arvien vairāk grauž tāds tārpiņš (nu, ne tikai par šo konkrēto reizi): bet būtu vēl superīgāk dzert vīnu UN arī kaut ko DARĪT, kaut vai krāsot tās sienas (ok, nav iespējams, jo naktīs krāsu veikali nestrādā)... Vai gleznot, vai fotografēt, vai dejot, vai dzejot, vai... nu es pat nezinu — skat. Pašpietiekamība.

— — —

Dažāda pieeja sienu krāsošanai: vai ar aliņu un iedvesmu vai ar [konkrēti uzskaitīti instrumenti un materiāli]... Eksaktais un tas otrs piegājiens.

— — —

Ideja: brīvība ir slikta [...]. Rāmīši atbrīvo. Tik tāds joks: tos rāmīšus gribas izvēlēties pašam, ir slikti, ja cits uzliek.

Mana senā, senā vēlme: iegādāties tak beidzot grāmatu par pārtikas produktu kalorijām, vitamīniem, etc. un sākt ēst izrēķinātu uzturu. Un, kad mani drīz izmetīs no darba, man būs jātaupa nauda un es mājās gatavošu sev sabalansētus ēdienus ar vajadzīgo barības vietu skaitu.

— — —

Par problēmām: ir OK izdomāt papildus problēmas JA pats tās arī atrisini :-) Nevis tikai iegrimsti sevī ar to pašizdomāto problēmu risināšanu, aizmirstot to, kas citiem cilvēkiem svarīgs. Saprātīga doma.

— — —

Es pat nezinu... vai tā saruna beigu beigās ir pozitīva vai vienkārši laiks, ko nozagu... Jā, bija jau patīkami — man; bet... bet vai atkal nebija tas dēles efekts no manas puses...

— — —

Plkst. 4.21: dodos gulēt. Ir domiņa, tāda pat kā vēlmīte, tomēr rīt braukt uz laukiem — bet... ak, nu, jāpaguļ. Lai izkristalizējas. Jo vēl ir arī vēlme vienkārši nekur nebraukt, vienkārši būt mierīgam un laimīgam... Savā nodabā.

— — —

Tikko pasmaidīju, pats no sevis :-)

Vakar sāku vingrot, uztaisīju vienu piegājienu (standarta 30, 40, 30, 30) un...

Un plkst. 21.20 man ļoti sāka nākt miegs... tā nogulēju līdz šī rīta plkst. 9.00. Beidzot organismam bija iespēja atgūt zaudēto miega ziņā — un vispār man ļoti patīk gulēt ^_^

Vakar istabā iekšdarbu speciālisti pie griestiem pielipināja tikai pāris pīckas cementa un notinās — ceru, ka viņi kāpinās tempu.

Šorīt pat neuzvārīju savu auzu pārslu putru, tāpat kā jau 4 vai 5 dienas pirms tam...

Manā dzīvē tagad haoss, tikai haoss — bet vismaz šodien laicīgi ierados darba vietā, ir uzlabojums (-:

Man ir tāda sajūta, ka vajag “just let it go”, palaist vaļā, lai ilūzija, ka es kontrolēju kaut ko šajā dzīvē, aizplivinās tālēs zilajās kopā ar uztraukumiem un man atstāj tikai darbīgu mieru!

Pirms mirkļa “iekāpu upē” — parakstīju līgumu par Brīvības ielas dzīvokļa istabas īri sākot ar 2010. gada 5. jūniju. Šodien salikšu galvenās mantas kastēs un parīt vai aizparīt pārvedīšu tās.

Šodien man viss notiek nedaudz palēnināti, nau nekādu domu vai koncepciju, vienkārši eju un daru. Tāpēc šai ierakstā nau nekādu refleksiju un pārdomu par “kas, kā un kāpēc”. Es pat kaut kā nemēģinu iedomāties, ko es sagaidu no jaunās dzīves vietas — kā būs, tā būs un būs labi :-)

Pasmaidīju (-:

Runājot par fizisko stāvokli — mazliet sāp kājas no vakardienas 21 km skrējiena. Lai kājas mazliet atpūšas ^_^ Un vēl miegs mazliet nāk.

Istabas aplūkošana un dzīvokļa biedru iepazīšana pārvērtās nelielā ruma degustācijā, pēc tam bruņku šņabja testēšanā (labs, mīksts) un finalizējās palēkāšanā Nabaklabā. Un man totāli patika viss šis :-)

Protams, atbilde uz galveno jautājumu, vai es šajā burvīgajā istabā dzīvošu vai nē, nav vēl zināma, bet vai tas tik svarīgi? :-) Ir jau svarīgi, bet tas ir viens no zajobiem, kam jātiek pāri — Y SO SRS? — :-)

Jāatzīst, ka mani fascinēja cilvēki, kārtējo reizi — es esmu pārsteigts, ļoti pārsteigts :-)

Ak, un tik sen nau dzerts darba dienas vakarā, jā, rīt — šodien — sestdien — ir darba diena :)

Oj, rītdiena — šodiena — sestdiena — būs laikam grūta LOL