Noskatījos filmiņu The Life of David Gale (2003). Filma par to, kas notiek, ja drēbju vietā lieto plastikāta maisiņus, un to izdara nepareizi (jo maisiņi taču ir jāvelk kājās). Kevins Speisijs, visas lietas. Daudzi stilīgi tēli — cietuma direktors (vai kas viņš tur bija), kovbojs, Geila jurists. Aizraujoša, bet nu kopumā tāda pasmaga.

Noskatījos filmiņu J. Edgar (2011). Par FIB šefu. Daži momenti bija labi, bet kopumā nepavilkos :-/

— — —

Feisbūks atsūtīja kārtējo meilu, ka kaut kas tur noticis, iegāju feisbūkā, tik raibs un interesants tur viss.

Klausos Splīnu, skatos feisbūkā pazīstamu jaunu sieviešu profilus un mazliet skumstu ^___^

Drīz būs divas nedēļas nelietojot alkoholu. Baigi gribas iepļaut kādu šmigu, bet nē-e :3

Pagājušajā sestdienā strādnieki tīrīja pagalmu lejā, un noņēma caurulei, kurā es īpašos mirkļos metu iekšā drazu, apakšējo posmu. Vairs nevar mest pudeles tajā, pudeles tik burvīgi dārdēja, kad gāja lejā pa to cauruli... Tagad tās atsistos pret nesen uzstādīto jauno kondicionētāju lejā, tas laikam nebūtu labi, tā ka šis prieks man ir zudis :-/

Darbā tā, nekas slikts, bet progresa arī īpaši nav. No rītiem aizguļos, sēžu vēlu darbā, atnāku mājās, paskatos filmiņu, bezjēgā pasēžu internetos un tad diena atkal ir beigusies.

Nav laika, nekam nav laika. Nav naudas, nekam nav naudas. Tas ir tik dīvaini, tas ir tāds prāta stāvoklis, viss ir galvā.

Nu jācer, ka kaut kā sanāks atrisināt eksistenciālos jautājumus (darbu, sākt normāli strādāt darbā), izlīdzināt dzīvi, atkal tikties ar cilvēkiem (varbūt arī kādu jaunu sievieti!). Tagad negribu tikties, manī nav viegluma, jautrības, un tādos gadījumos what's the point :-)

Veselība uzlabojas, mandeles vairs nav iekaisušas, stomatīti (dabūju pagājušonedēļ dēļ nervozēšanas) apdzijuši, herpe mutes kaktiņā dzīst. Būs labi.

Neskrienu. Esmu kritis pat tik zemu, ka neeju aukstā dušā. Noskalojos, protams, ar ledainu ūdeni, bet sāku dušu ar siltu.

Vārdu sakot, viss ir labi ^___^

Noskatījos filmiņu Zombieland (2009). Jautra filmiņa, tīrs šķaidīšanas prieks :-)

Noskatījos filmiņu In Time (2011). Stilīga un shematiska filmiņa. Ādas mēteļos tērpti čekisti, smuki auto, Bonija un Klaids, bandīši. Pat nāves briesmās, kad jāskrien, lai izdzīvotu, sievietes nenovilka augstpapēžu kurpes. Cipariņi uz rokām. Visi tie teicieni par laiku. Transportlīdzekļu vadītāji, kurus sastop divreiz. Man patika :-)

Galvenā doma par laiku atgādināja man bērnībā lasītu grāmatu — neatceros nosaukumu un autoru —, kurā bija meitenīte Momo (?) un vīri pelēkos uzvalkos, kuri nepārtraukti smēķēja cigāros satītu izžāvētu laiku, kuru bija nozaguši no cilvēkiem...

Noskatījos filmiņu Exit Through the Gift Shop (2010), par Benksiju un grafiti un vēl šo to, man patika :-)

Labi, ka G. man to ieteica :-)

— — —

Citās ziņās stāsta to, ka qgmr101 naktī gulējis dažas stundas birojā uz rindiņā saliktiem krēsliem, pēc tam agri no rīta aizgājis mājās, noskrējis 6,5 kilometrus, izbaudījis zaļos pumpurus un skaisto, biezo miglu. Esot izdomājis pavilkt svītru apakšā pagātnei (pagājušai nedēļai) un šonedēļ būt čakls. Vēl viņam ļoti iepaticies agrais rīts, viņš jau esot aizmirsis, kādi tie ir; viņš ļoti gribētu katru rītu celties plkst. 6.00, skatīties, kā aust saule.

Jebkurā gadījumā, šodien darba vietā viņš ieradīšoties laicīgi, plkst. 9.00, internetus darba vietā (abās šo vārdu nozīmēs) nelasīšot, jo esot sapratis, pie kā tas noved.

Turpmākajiem notikumiem droši vien tiks sekots.

— — —

Neveselīga skepse ir slima prāta sepse.

Noskatījos filmiņu Up in the Air (2009). Patika. Bija arī par ko padomāt.

Man galvenā varoņa dzīvesveids liekas absolūti lielisks.
— — —
Kolhōza grīdas izmazgāju, mana dežūra praktiski pabeigta. Rīt vēl miskastes iztukšošu un būšu dān'is.
— — —
Rīt paskriešu, kādus 10 — 15 km, lai mana Endomondo statistika smieklīgāk izskatās, tāds graduāls deklains ^____^
— — —
Šodien tā arī neizgāju laukā no dzīvokļa. Nejutu tādu vajadzību.
— — —
Gribēju iet gulēt pirms pusnakts, nesanāca, jo miegs atnāca tikai tagad, divos naktī. Oh well.

* Ā, kamēr neaizmirsu. Dzīvei nav obligāti jābūt grūtai, smagai un sarežģītai; dzīve drīkst būt vienkārša un jauka :-)

Noskatījos filmiņu Perfect Sense (2011). Man patika. Tāds interesants veids, kā lobīt un pētīt tēmu; nu un beigās bija bez maz vai jāraud, spēlēts tika uz jūtām, kā vienmēr. Bet nu viegluma un jautrības filmas laikā kļuva mazāk un mazāk :-/

Tīri sagadīšanās pēc apsēdos ar cepto kartupeļu šķīvi, atpauzēju filmu un sāku ēst 10 sekundes pirms tam, kad viņiem sākās garšas izjūtas zaudēšanas prelūdija, labs fōns ēšanai LOL

— — —

Uzkopu kolhōzu, tikai koplietošanas telpu grīdas vēl neizmazgāju, to darīšu pēc mirkļa, aptrūkās spēks, bija jāpaēd un jāpaskatās filmiņa. Pēc salātiem uz tirgu neaizgāju.

— — —

Piecēlos plkst. 13.00, gulēt iešu plkst. 23.30 vai vēl agrāk. Garastāvoklis šodien diezgan labs, noteikti labāks nekā vakar :-)

— — —

Jo nu, lai izdzīvotu un visnotaļ lieliski justos šajā dzīvē, ir nepieciešamas 3 ļoti elementāras lietas:
1. Nekrist panikā (Don't panic).
2. Palikt hidrētam (Stay hydrated).
3. Pielūkot, lai pentamorfo vitastruktūru līmenis ir apmēram 5,38*10^-11 (mērot pēc Kunca metodes).

Finncrisps sausiņmaizītes, siers, baltais vīns UN filmiņa Into the Wild (2007)!

Tik forši sanāca, noķēru divus emōciju viļņus (lasi: 2x apraudājos).

Forša filmiņa, man patika :'-)

P.S. Man šausmīgi patika galvenais varonis tajā ainā, kad bija izkāmējis; kad bija vēl tāds veselīgi taukains, gan ne pārāk :P

Re, kā viņš izskatījās noliesējis, tik awesome, awwww ^_____^

No vienas puses, es jūtos mazliet nožējami, kad vakaros, bez desmit minūtēm desmitos, Barona centra Rimčikā bāžu jakas kabatās vislētākās alus bundžas (pie kases, mind you!). Bet no otras puses, tāds prieks, tāds prieks =3

Ko lai sadara šovakar? Paēdīšu griķīšus ar sviestiņu, ketčupiņu, biezpieniņu, un noskatīšos kādu filmiņu!

SLC.Punk!.1998.WS.XVID.DVDRIP.avi.

Visas labās filmiņas atnāk vai nu caur cibu, vai arī caur Radio Naba. Gan jau šī arī, tik es neatceros, no kurienes, bet zinu toč, ka ne vairāk kā trīs dienas atpakaļ.

Šī ir ļoti jauka, trula jautrība un mazliet skumjiņa, man patika.

Pat ņemot vērā, ka es nezinu neko par punkiem, ne arī kontekstus, ne režisōrus, ne aktierus, ne fōna mūziku.

P.S. Vienā no lomām ir (laikam) Teds no sērijām "Kā Es Satiku Tavu Māmiņu."

P.P.S. Par alko koeficientu: sāku skatīties, kad biju izsūcis vienu alus bundžiņu, skatīšanās laikā iztukšoju vēl trīs, mhmmm.

UPD. Novācu visus smaiļikus. Jo tā jutos.

ITS_A_BOY_GIRL_THING.avi

Forša filmiņa, gan jautra, gan arī dažas gudras domas viegli paslēptas — ak, bet kas gan var būt apslēpts darbīgam prātam! — it kā jauniešu komēdijas formā.

( nesvarīīgi personīīgi )

Griķi, šprotes, aliņš, The.Big.Bang.Theory.S05E09.The.Ornithophobia.Diffusion.HDTV.XviD-FQM.avi, aliņš, The.Simpsons.S23E05.HDTV.XviD-LOL.avi

Mēs visi nedarām lietas, kas citiem liekas pašaprotami izdarāmas (tik ļoti, ka dažreiz pat jāizdara cita vietā, ja pat(s|i) nez kādēļ neprotas); bet tas nekas, ka tik tiekam uz priekšu kaut kā — saskatām labo viens otrā.

Gulēt iešu plkst. 23.30 vai nedaudz pirms tam.

Rīt — nezinu. Neko. Vienalga :-)

Šovakar noskatījos Sleeping Beauty (2011) / Спящая красавица [2011 DVDRip].avi.

Man patika. Tāda eksistenciāli dīvaina. Un ar burvīgajām interjer-cilvēk-gleznām. Un tas burvīgais kontrasts starp skaisto nakts skatu un ikdienišķo, putekļaino dienu (kas skatījās, sapratīs). Un tās asociācijas, aina vilcienā. Un vīrieši. Un... ai, bez spoileriem vairāk nevar pateikt :-)

Nedaudz, pavisam nedaudz asociējās salikās ar Secretary (2002). Bet guļošā skaistule skarbāka gan. Un, protams, savādāki citādāka.

Un kāpēc es šo noskatījos? (Jo savādāk diez vai būtu redzējis.) Jo neoplasm pastāstīja — kaut vai tikai šīs filmiņas ieteikšanas dēļ vien bija vērts turēt freidlistē :-)

P.S. Šīs filmas alkokoeficients — apm. 80 gr. šņabja ar tomātu sulu lēnā garā izdzerti filmas gaitā bija pilnīgi pietiekoši :-)

Te iepriekšējos ierakstos dvēselīte bļaustījās. Kā jau cibai raksturīgi, gaišie brīži palika neapgaismoti.

Vārdu sakot, vakar, atnācis no darba vietas mājās tā pavēlāk, apēdu līdzpaņemto Hesburgerbarību. Sagatavojos un sāku krāsot sienas apmales nenokrāsoto posmu sarkanā (citi saka, ka rozā esot) krāsā. Sagribējās aliņu, un ar yulungu ķepiņām tapa atnests aliņš :-) Nogāja lejā grabēdams, kā uz karstām oglēm nočūkstēja.

Tais pašās ar krāsām notrieptajās drēbēs tērpies, uzliku galvā The Prodigy mūziku un aizgāju uz Rimi pēc alus. Ierakstīju cibā aicinājumu piebiedroties trauku tukšošanā un ķēros pie krāsošanas atkal.

Uzaicinājumu pieņēma [saglabāsim intrigu?] apburoši jauka jauna sieviete [turpmāk AJJS], kura ieradās pēc neilga brīža. Ar vēl aliņiem — ļoti garšīgiem Carlsberg Elephant, ar karameļu garšu, toč baigi labie! Kamēr žuva krāsa, papļāpājām, AJJS pastāstīja interesantos ārzemju piedzīvojumus!

Visu laiku lēju sevī alu. Garastāvoklis kļuva arvien spilgtāks un fragmentētāks.

Kādā brīdī krāsošanu biju pabeidzis.

Kopā ar AJJS noskatījāmies filmiņu Zabriskie Point (1970) — ļoti ļoti. Patika. Nereāli skaisti skati. Šo filmiņu lejuplādēju pirms dažām dienām, jo Radio Naba raidījumā dzirdēju, ka tur ir mīlas aina ar apmēram 100 cilvēku piedalīšanos — to izdzirdot, nekavējoties sapratu, ka man šī filma ir jāredz. Nevīlos =)

Kamēr skatījāmies filmiņu, izēdām yulungu pagatavoto garšīgo pupiņu zupu, kura stāvēja katlā virtuvē. Tā sanāca ^___^

Kad pavadīju AJJS līdz taksometram, lejā pie namdurvīm redzēju dakstiņu jumtu uz riteņiem. Tas bija likteņa mājiens kaut kāds laikam.

Tālāko atceros ļoti fragmentāri. Atceros, ka bija sarunas virtuvē.

Pēc tam sākās kaut kāds eksistenciāls pizģecs, nez kādēļ negāju gulēt, bet haotiski juku prātā mazliet. Jumts patiešām aizbrauca.

Ap plkst. 6.00 beidzot nolūzu. Redzēju sapni, kurā es redzēju trouble gurnus tērptus tumši zilās džīnās un walkire gurnus tādos jaukos melnos šortiņos; tādas kā no žurnāla izgrieztas aplikācijas; un tad es tos abus liku vienādojumā kaut kāda iemesla dēļ; liku plusa zīmi starp tiem, reizināju, mēģināju izkāpināt vienus gurnus otros, visādi kombinēju; neatceros, kāds bija vienādojuma rezultāts, kas bija aiz vienādības zīmes, bet process man ļoti patika, visu laiku smaidīju un smējos tajā sapnī.

Pamodos ap plkst. 11.30, konstatēju, ka uz darba vietu doties nav vērts dēļ tā, ka ar galvu labākajā gadījumā varētu dzīt sienā naglas, nevis domāt. Par laimi, naktī rakstīto vēstuli tā arī nebiju nosūtījis, labi, ka tā, jo es neko tur nevarēju saprast, kaut atceros, ka domās man tur likās viss ļoti skaidri.

Noziņoju darba vietai, ka nebūšu šodien (tā kā šī ir pirmā tāda reize, tad, laikam, nekādas ļoti nepatīkamas sekas nebūs); tad ļoti lēni kārtoju istabu. Galva nesāpēja, vemt negribējās, bet tāda sajūta, kā bremžu šķidrumu sadzēries, un neko negribas darīt.

Vakarā aizgāju uz frizētavu, tad paēdu Fabrikā; iegāju uz mirkli darba vietā, kur kolēģi smīkņāja; iepirkos Rimi (knapi noturējos, nenopircis vēl akoholu, kaut kāds process smadzenēs visu laiku atkārtoja, ka "vienu jau varētu, vienu jau vajadzētu, viens jau būs labi"). Nopirku saldējumu instead. Un greipfrūtu. Lai roka būtu aizņemta.

— — —

Jauks trips sanāca. Ar gaismām un ēnām. Labprāt atkārtošu, tikai piemērotākos apstākļos, teiksim, uz Jāņiem vai vēl kādiem garākiem svētkiem. Festivāli visādi vasarā būs. Tad jau redzēs.

— — —

Patiesībā ļoti gribas tagad par visu naudiņu sapirkties alkoholus un aizmirsties uz mēnesi (vai cik nu ilgam laikam pietiktu). Bet es baidos tā darīt, jo pēc tam man vairs nebūs, par ko dzīvot. Un kur dzīvot.

Milzīgi liela daļa no iepriekšējiem maniem ierakstiem ir patiesība; tad nu tā arī dzīvošu, laidīšu vairāk laukā to, kāds esmu, nu un, ka ne perfekts.

— — —

Vispār ir tāda absurda sajūta te iekšā, ka ir nospiesta reset poga smadzenēs, un es kādu brīdi varu pats izvēlēties, kādus procesus palaist. Ilūzija, protams, jo pēc mirkļa palaidīsies viss tas pats vecais komplektiņš. Nu, daļa no tiem procesiem ir visnotaļ jauki.

— — —

Dzeru baldriāņu tēju; drīz iešu gulēt. Frizētavā vienu mirkli bez maz vai izrubījos turpat krēslā o_O

— — —

Rīt — sestdien — iešu uz darba vietu pastrādāt; svētdien gan ne; svētdien derētu kāds skrituļslidu vai arī velo brauciens vai kaut kas tamlīdzīgs.

— — —

Baismais palags sanāca. Jo gribas seksu, bet seksa nebūs šodien, nav sievietes, ar kuru seksot, tāpēc sublimēju drukājot. Droši vien. Tā vajadzētu būt :-D

Man tagad nenāk miegs, tāpēc sarakstīšu, kas notika sestdien. Konspektīvi, haotiski — bet ja ne tā, tad vispār nekā, labāk kaut kā :-)
— — —
Piecēlos plkst. 8.52.
— — —
Plkst. 10.05 sāku skriet. Aizskrēju no kolhōza cauri Mežaparkam līdz Mangaļsalas mola bākai (pie tās biju plkst. 11.59), apskrēju tai apkārt, un skrēju atpakaļ. Pirmās grūtības radās 27. kilometrā. Tad izvilku no kabatas "Hematogena" batoniņu (vienīgais, kas mani bija līdzi), ik pa laiciņam apēdu gabaliņu, lai tiktu tālāk. Tā arī aizskrēju līdz 11. tramvaja pieturai "Mirdzas Ķempes iela". Malējie kilometri stiepās kā gumijas, arvien garāki un garāki :-)
— — —
Endomondo (mani tur sauc Rūsiņš Kečums, piedraugo droši!) rāda, ka noskrēju 42.95 km, mani Google maps zīmējumi — 42.01 km. Lai nu kā, patiesība ir kaut kur pa vidu, un uzskatīšu 2011. gada 23. aprīli par dienu, kad pirmo reizi mūžā noskrēju maratona distanci.
— — —
Ar tramvaju aizbraucu mājās, uzvārīju auzu pārslu putru, paēdu.
— — —
L. atsaldēja ledusskapi.
— — —
Mangaļsalas pludmale šodien izskatījās vienkārši lieliski sirreāla: ūdens pilnīgi nekustīgs, pilns ar ledus gabaliem; smiltis spožas saules apspīdētas; no jūras nāca migla un apstājās tieši tajā vietā, kur ūdens pieskaras pludmalei, veidojot dūmakas joslu. Ļoti, ļoti patika šis skats. Bez tam migla tik patīkami atvēsināja! Skrienot gar jūru, novilku t-kreklu, ļāvos saulei :-)
— — —
Noskatījos filmiņu "The Tourist (2010)", man patika.
— — —
Aizgāju pāri lielai uz Hesburger'īti, uz vietas apēdu saldējumu (starp citu, garšīgs), paņēmu līdzņemšanai Zivsburgeru un lielos frī kartupeļus, aizstiepu uz kolhozu un tur arī apēdu.
— — —
Noskatījos Rīgas kinostudijas filmiņu "Ābols upē (1974)". Ļoti, ļoti patika. Par filmiņu paldies ostankina, kurš to ielika cibā.
— — —
Aizgāju uz Skaņumežu, izdzēru glāzi ruma ar ledu un laimu.
— — —
Tas tad bāziski arī apraksta manu sestdienu...

Foršas ainavas. Raupjums un jestrums bez nīkulīguma. WTF!? un veselīga absurda momenti.

Man patika.

Man tagad ne tikai ir alus, bet arī sāp galva un gribas vemt. Esmu pilnībā gatavs skatīties lieliski eksistenciālo filmiņu "Tumsas sirds", ko arī tūlīt darīšu puskomā! Awesome :-)

P.S. Jūs esat superjaukas un megalieliski :-)