Kolhoza tīrīšana izdevās veiksmīga, nebija grūti. Švammes, tīrāmie līdzekļi un grīdas lupata, tas ir viss, kas vajadzīgs laimei.

Pirms vairākām nedēļām, kad kopā ar G. līmējām tapetes, sanāca pēctapešu vakariņu laikā klasiskā tā saucamā "Youtube ballīte", tad nu G. uzlika dažas jaukas dziesmas no Joy Division, un pieminēja, ka skatījies filmu par Joy Division. Varbūt minēja arī nosaukumu, bet es neatceros.

Dziesmu "Love Will Tear Us Apart" biju jau daudzreiz dzirdējis Latvijas Gāzes izpildījumā kompozīcijā "Love System" iekļautu beigās kā fragmentu, man patika, un pat nenojautu, ka tā ir grupas Joy Division dziesma. Es par Joy Division neko nezināju, arī tagad zinu ļoti maz.

Tā nu, ieraudzīju komūnā vajag, ka kādam vajag filmas par mūziķiem, saslēdzās releji, ielecu gūglē, atradu filmiņu, kuru bija minējis G. — Control (2007).

Pēc tīrīšanas piesēdos paskatīties un noskatījos.

Filma par to, ka:
- akurāta pasaule ar tīrām ielām un mazām istabiņām un normāliem, strādīgiem cilvēkiem — tāda pasaule eksistē
- melnbalta krāsa arī ir krāsa
- prieka mirkļi ir īsi, un priekam vienmēr seko nelaimes un depresija
- "love" var izrunāt "luv"
- dažas angļu valodas ir tādas, ka bez titriem ne vella nevar saprast
- slimam būt nav jauki
Laba filma :-)

Saistītās Saiktnes:
1. Dziesma ‪Joy Division - Love will tear us apart / BBC version‬‏ (Youtube)
2. Filma Control (2007) (IMDb)

Filma "Skaņu troksnis / Sound of Noise (2010) " Kino Rīgā bija forša — patika gan mūzikas radīšanas process, gan pati mūzika — un pie velna precīzitāti un fizikas likumus un pārējos sīkumus — noskaņa ir pāri visam, un tā bija :-)

P.S. Jaunkundze arī paspēja ^______^

P.P.S. Un vēl es šodien iemācījos vienu ārkārtīgi noderīgu lietu — kuru teorētiski zināju, bet praktiski biju aizmirsis. Par uzsaukšanu — tai no uzsaucēja puses jābūt elegantai un nevērīgi beziebildumainai, nevis jautājošai. Ļoti labi :-)

P.P.P.S. Pēc filmas forši bija rakstīt SQL kōdus pustumšā, vientulīgā birojā, kad aiz loga sāka gāzt lietus, bet man tik silti un omulīgi un priecīgi :-)

— — —

Nākošais kolhōza uzlabošanas etaps ir virtuves loga ūdensizturības uzlabošana. Mazliet skārda (vai organiskā stikla), dažas skrūves... tas būs vienkārši. Tik jāsaņemas :-)

Darbā šodien [samērā] labi veicas.

Lai apbalvotu manu entuziasmu, nolēmu mazliet adaptēt plānus, proti plkst. 18.30 iešu uz filmu "Skaņu troksnis" (rāda Kino Rīga), kuru jau sen un ļoti gribēju redzēt :-)

Pēc filmas pastrādāšu vēl pārējās 3 stundas, tāpat man ir pūčveidīgs dzīvesveids tagad, kādēļ gan to [lietderīgi] neizmantot?

Tā kā veiksmes nāk komplektā pa divas (kā zeķītes :-D), izrādījās, ka šodien divas biļetes ir par vienas cenu, UN viena jaunkundze arī nāks līdzi. Cerams, ka paspēs :-)

Tagad --- atpakaļ pie maniem mazajiem darbiņiem, mīļajiem XML-iem un SQL-iem, aptumsuma un pārējiem "zvēriem"!

Filma "Dorian Gray" man ļoti patika :-) Es neko daudz nezinu ne par režisoriem, ne aktieriem, ne .... neko, es filmas laižu caur sirsniņu. Un šī mani aizrāva. Tāda dinamiska; stilīga; ar interesantām atziņām (ok, tās laikam nāk no grāmatas). Labi, ka nenosēdēju mājās un aizgāju noskatīties :-)

— — —

Savā ziņā sanāk, ka ēdnīca "Fabrika", kur es bieži ēdu un par to tad arī saņēmu ielūgumus uz Forum Cinemas, pabaroja mani ne tikai fiziski, bet arī garīgi :-)

— — —

Ne-randiņš ar deloveja_kundze arī — izdevās labāks, nekā cerēts :-)

— — —

Un laiks, laika apstākļi šovakar arī ir tik superīgi, drusku drusku līst, silti; koki TIK ZAĻI!!! Super :-)

— — —

Tagad esmu jau iztīrījis zobus, izņēmis kontaktlēcas, veicis ierakstu blokā (šo te); izdzeršu vēl puskrūzi Dr. Tereško miega tējas un likšos slīpi. Man ir aizdomas, ka rītdiena man nesīs ļoti jaukas, patīkamas un sen gaidītas pārmaiņas — un jaukākais ir tas, ka tās pārmaiņas pārmaiņas pēc šoreiz iniciēšu es pats :-)

Jauki sanāca ar tām "pārmaiņām", tās tik jauki atkārtojas :-) Gluži kā Baraka Obamas pirmsvēlēšanu runās: Change, change, change :-) Nu ja, saulgrieži tuvojas :-)

— — —

Ienāca doma prātā par manu pirmo tatoo. Es nekādi nevaru izdomāt par to, kas tas būs un kāpēc. Bet šorīt izdomāju: varētu uz kreisās rokas apakšdelma uztetovēt "Y SO SRS :-)". Un tad, katru reizi, kad sākšu springt, tad paskatīšos un tatoo un ... saspringšu vēl vairāk LOL ... es gribēju teikt, atspringšu. Bet nu vēl jāpārdomā — kaut arī Y SO SRS un tā, bet tomēr marķēt sevi gribas ar to, kam ticu :-)

— — —

Šausmīgi patīk šobrīd, visu laiku klausos, The Chemical Brothers — Where Do I Begin

Sunday morning I'm waking up
Can't even focus on a coffee cup
Don't even know who's bed I'm in
Where do I start
Where do I begin

Frāzi "Don't even know who's bed I'm in" gan es interpretēju nevis kā pamošanos nepazīstama cilvēka dzīvesvietā un gultā, bet gan to, ka no rīta es dažreiz tiešām nesaprotu, kas ir šis cilvēks, kuram pieder šī gulta, kurā es guļu, — kas esmu es pats :-) Bet, ceru nobaudīt arī to otru variantu kādreiz, un ... tas materializēsies, es jau tagad zinu :-)