-- Kā maiņa?
-- Viss ļoti mierīgi, pirmajā kamerā viens inteliģents.

P.S. Tāda netipiska naksniņa gadījās.

būt ar sevi mierā ir liela laime

Mani šis pilnmēness pavizināja pēc pilnas programmas. Ghhh :-)

PS man veel joprojaam aarkaartiigi slaapst, veel joprojaam juutos izmisiigi izsalcis, shausmiigi nogarlaikojies un aarkaartiigi nogribeejies, tomeer kaut kaa saaku pamazaam saprast, kaa ar to visu harmooniski sadziivot ^_^
Es pamazaam saaku _redzeet_

stulbeņi

ieskatot mani pašu, protams

Es vēlos 2017. gadā iemācīties mīlēt sevi pašu. Tā beznosacījumīgi.

P.S. Nu ne jau nu masturbēt, to es plus mīnus māku...

P.P.S. Un vēl es gribētu vairāk saieties ar cilvēkiem.

P.P.P.S. Un vēl es ļoti ļoti gribētu kaut ko sasniegt vai izdarīt (nevis pēdējā mirklī izmocīt vai mokoši improvizēt vai mēnešiem ilgi marinēt un tikai tad izdarīt; ir zināma atšķirība).

Ir kļuvis labāk. Tā iekšējā sāpe ir uz šo brīdi izsāpēta, veselība arī uzlabojās, paskrēju sestdien un šodien. Atkal spēju domāt racionāli.

Pārlasīju savus drunken-ierakstus, abet bija vērts. Kaut kas tur ir arī labs, ļoti labs. Šis tas. Nu un kas ir dots, ar to arī jādzīvo.

:-)

P.S. Alkohols ir ļoti laba lieta, teiksim kā kurināmais, šķīdinātājs vai dezinfekcijai, bet dzert to, protams, nedrīkst. Skat. piem.: Теории заговора. Алкогольное лобби / Geektimes.

P.P.S. Ilustrācija, kurā kāds Sīzifs uz kādu laiku tiek vaļā no sava akmens:

akdies, ko es īsti gribu!?

Šovakar pirmo reizi mūžā savācu manu bērnu no bērnudārza.

Šorīt gāju uz darba vietu un uz taciņas ieraudzīju nelielu, mirušu dzīvnieciņu. Pele. Neliela, beigta pele.

Un man kļuva tik labi un patīkami ap sirdi. Pelīte piedzima, rosījās, varbūt mazliet cieta, un nomira. Es esmu dzīvs.

Tobrīd pēkšņi man kļuva TIK ĻOTI skaidrs, ka es vēlos mazliet parosīties, kamēr esmu dzīvs.

Ļoti uzskatāms piemērs.

Tāds kā mikroapgaismības brīdis.

Pēc tam jau piemirsās, tikai tagad -- pirms gulētiešanas -- atcerējos.

Fiziskā aktivitāte
Pēc Endomondo datiem, šogad esmu noskrējis 816 kilometrus un ar velosipēdu nobraucu 1098 kilometrus.

Smēķēšana
Vasarā sāku smēķēt. Mana marka — sarkanās LM. Decembrī pārgāju uz tinamo tabaku, tā ir daudz jaukāka par cigaretēm. Smēķēšana ir burvīga, vēl joprojām nikotīns patīkami "sit pa galvu", taču atšķirībā no alkohola nepadara trulu un neveiklu.

Sekss
Šogad man bija sekss ar 7 sievietēm. Sešas no viņām šajā aspektā iepazinu šogad, ar vienu sekss bija jau 2011. gadā. Ņemot vērā, ka man vispār mūžā ir bijušas 10 sievietes, tendence ir iepriecinoša, kaut arī partneru skaita audzēšana man nav pašmērķis.
Daudz maz pastāvīgas un ilgstošas attiecības 2012. gadā bija ar divām sievietēm. Tādu īstu "perfekto otru pusīti" gan neatradu. Visticamāk, ka arī neatradīšu, jo esmu pārāk sarežģīts zvirbulis pat attiecībās pats ar sevi :-/
Dzimumaktu skaita statistikas man nav, bet to bija krietni vairāk par septiņiem.
Vispār sekss ir ļoti forši, it īpaši ja tā jauki, nepiespiesti un brīvi, iesaku :-)

Festivāli
2012. gadā apmeklēju divus festivālus — LABADABA un MĖNUO JUODARAGIS.

Sejas apmatojums
Kopš 5. augusta ne reizi neesmu skuvies. Man tagad ir ūsas un bārda. Es tās nepielīdzinu, aug, kā grib. Mati vispār ir antenas Visuma viļņu uztveršanai, tāpēc, jo vairāk matu, jo labāk.

Redze
Šogad nēsāju kontaktlēcas daudz biežāk, nekā agrāk. Bija daži mēneši, kad brilles praktiski neuzvilku. Caur kontaktlēcām pasaule izskatās daudz lielāka, skaistāka, detalizētāka, kontaktlēcas ir labas.

Alkoholi
Dzēru daudz. Taču pamazām jau nonāku pie tā, ka gribas nevis šausmīgi piedzerties, bet gan vienkārši iedzert garastāvokļa uzlabošanai. Ne vienmēr sanāk gan :-D

Kopumā
Ir tāda iekšēja sajūta, ka šogad esmu daudz tuvāk pietuvojies izpratnei, kā spēlēt šo spēli, kuru sauc — par dzīvi. Cita lieta, ka šī izpratne ir tik atšķirīga no tā, kā es to biju iedomājies lielāko mana mūža daļu, ka brīžiem ir ļoti sarežģīti. Taču interesanti!

1. uzmundrinošas cīgas (ja noplēš filtru, ir pavisam OK)


2. stāvošs (stingri! ilgi!) pinpis (attēlā apm. 30% ereģēts)


3. prātu dzidrinošs šnabis (Rimčegā šobrīd uz atlaidēm!!!!11!1111)


4. braucoša auto atslēgas


5. dedzinošas šķiltavas (ar lukturīša funkciju)


6. drošs un ērts prezis (violetā/sarkanā iepakojumā iederētos labāk kopējā gammā, esmu vēl meklējumos, derētu arī melns iepakojums)


7. augsti attīstīts intelekts (tik liels, ka nebija tehniskas iespējas ievietot to fotogrammā)

P.S. MAS LOL “Un kāds ir tavs džentlmeņa/lēdijas komplektiņš!? ^___^” hhhh DDDD
P.P.S. Krūtis, vagīnu un svarīgās lietas vienā kadrā iekļaut varētu būt tāds mazs varens mīļš čalendžiñjžš ==^_o_^==

P.P.P.S. WTF!? :-D

P.P.P.P.S. Lai nav “2× jāstaigā” (un par to, ka man šovakar mazliet gribas seksu, jāklaigā sievietēm ļoti garšo mana sperma):

Par iezīmīgiem datumiem runājot.

Malējo reizi noskuvu sejas apmatojumu piektdienas, 2012. gada 3. augusta priekšpusdienā pirms braukšanas uz Labu Dabu, pēc tam neesmu skuvies vispār.

Bez maz vai 3. septembrī klusi un mierīgi varētu atzīmēt mēneša jubileju.

iedzēru baltu kefīru un žurnāls kļuva atkal aktīvs

īsti nezinu, kamdēļ tā

bet kefiirs sjausmigi garsjigs un ljoti balts

Šovakar dzēru alu (3 bundžas) un lasīju pats savu cibu. Šajā piegājienā — no maija līdz 2. decembrim.

Tik dīvainīgi. It kā nenopietni, [it kā] dziļi, [it kā] nopietni, [it kā] pa jokam, [it kā] īsti, [it kā] rotaļīgi, ... Gan paši ieraksti (dažus drunken-pukstus pats pēc tam nemaz nebiju pārlasījis, vispār man ir tendence ierakstus nepārlasīt, iemetu tos kā zirņus slīpā renē, pēc tam labi ja uz pāris komentāriem pie tā ieraksta atbildu), gan jūsu komentāri (it kā biju visus lasījis, bet dažus dažreiz ātrumā vnk. tos pārskatīju mobilajā tālrunī un kaut kā nepievērsu uzmanību, neatbildēju).

Laikam nelasīšu manus [par 2011. gada 2. decembri] jaunākos ierakstus — jo svaigāki sūdi, jo vairāk smird, bet vecie sūdi ir kļuvuši par sterilu, dvēseles ziedošajiem augiem noderīgu kompostu.

Droši vien citiem mani ieraksti izsaka daudz mazāk nekā man, jo mani katrs ieraksts (ok, daži nē :-D) kā Ariadnes pavediens ievada tā brīža kontekstā un domāšanā... Kaut vai tas vasaras tvanīgi erotiskais, siltais pilsētas asfalts, es taču biju pat aizmirsis, kā tas ir...

P.S. Šogad ir bijuši vairāki lieliski [un dīvainīgi] notikumi, kurus tā arī neesmu aprakstījis [cibā]... kgan būtu bijis vērtīgi rēcīgi. Kaut vai, teiksim, Jāņi "Ķipos"; vai pirms tam — episki jumtu nost raujošā iepazīšanās ar zan (tāda intensīva diennakts padevās)! Un santech dzimenes ballīte un tās, hmm, afterpārtijs!

P.P.S. Par mani pašu runājot, par manu personisko attīstību šī gada laikā... ienāca prātā gudra vīra (George Santayana) teiciens: "Those
who cannot remember the past are condemned to repeat it." Tieši tāpēc ir tik svarīgi rakstīt dienasgrāmatas; jebkādā formā, kāpēc lai tā nebūtu ciba!?

P.P.P.S. Vispār, vēl visādas pārdomas virmo galvā... Uzjundītas atmiņas, uzvirmotas duļķes, uzvandīti zelta putekļi. Fakti — kā tagad izrādās, ļoti svarīgi, ķēdītes veidojoši, tikai tagad atskārsti! — kuri nav piefiksēti, kuri "dzīvo" tikai manā galvā.

Šodien uz plaukstas uzberzu tulznu, sīkāku komentāru nebūs ;-)

Savukārt veikalā "Rimi" tagad ir atlaides bezalkoholiskajam alum "Van Pur" — tas maksā Ls 0,29 par puslitra bundžiņu.

Tā lūk man labi iet :-)

Šodienas darba diena... kā lai noraksturo.

It kā smadzeņu vietā būtu galvaskausā sabāzta vate un tas viss vēl aizliets ar cementu. Domāt un atcerēties nereāli. Visu dienu tupīju.

Un nevar saprast, kāpēc tā. Gulēts pietiekoši, arī paģira jau vakar bija pazudusi.

WTF!?