Šī gada 22. novembrī pirmo reizi mūžā braucu ar Taxify taksometru kā pasažieris. Kā Taxify taksometra vadītājs neesmu braucis nekad.

Man patika.

Also, 15 pilnas diennaktis bez alkohola. Sākot ar 19. novembri. Jo iedzert 6 dienas nedēļā bija par grūtu smadzenēm un tā. Ir drusciņ tāda sajūta, ka sajukšu prātā, bet nesajukšu jau. Nu vismaz ne šī te dēļ.

Also, kompozīcija “Pilnmēness mūs neietekmē”:

Ņauuu!

Gulēt 0105, pamodos 0720, piecēlos 0745.

Vakar vakarā izdzēru litru Bauskas gaišā alus (to pilda tādā plastmasas bumbulī).

vakar gulēt 2300, šorīt pamodos 0630, piecēlos 0655

vakar alkoholus nedzēru, šorīt esmu sev ārkārtīgi pateicīgs par to, ka nav paģiru moku

šorīt savācu pēdējās gribasspēka atliekas un devos skriet, noskrēju 5 km

Gulēt 2330, pamodos (un piemigu atkal) 0655, piecēlos 0735.

Vakar dzēru alkoholus -- vienu divpadsmitgrādīgo pusijkokčpudeli mazo.

Pēc tam pamazām atskaidrojos, maksāju rēķinus, iesniedzu apdrošinātājiem čekus, brīnījos, kur atkal palikusi visa nauda...

Gulēt aizgāju 2450, pamodos 0655, piecēlos 0720.

Vajadzēja lasīt Vējagalu sāgu.

Vakar alkoholus nedzēru. Šodien ir bīstama diena tādā ziņā, jo parasti sadzeros alkoholus pirmdienas vakarā, jo šoks par pirmo darbadienu nedēļā.

Aizgāju gulēt 2250, pamodos 0715, piecēlos 0805.

Alkoholus vakar nedzēru. Un vēl vakar no 1000 līdz 1530 nelasīju internetus! Brīvprātīgi, pats.

Šorīt pamostoties jutos diezgan labi. Labāk, nekā vakar.

Gulēt aizgāju 2250, pamodos 0640, piecēlos 0720.

Vakar alkoholus nedzēru, kaut ļoti gribējās iedzert. Toties visu vakaru lasīju internetus, ak, šī ļaunā atkarība.

Mīlēt sevi, nevis spiest sevi; un izprast sevi.

Trīs dienas ar ļoti minimālu internetu lasīšanu. Šodien būs ceturtā.

Kāri skatos uz žurnāliem Narvesenā, vakar nopirku vienu un lasīju par Luteru un poligrāfiju.

Jūtu garīgu pacēlumu un palielinātu interesi par IRLu.

pēcspīdums ir beidzies

šodien atkal būs jātiek galā pašam

milzīgākais izaicinājums būs nelasīt internetus
otrs -- neņemt galvā negācijas, bet ņemt galvā pozitācijas

yulungu feisītī padalījās ar šo animēto attēlu, tas ir tik smuks, ka jāpieglabā arī te, cibā.

Būtībā manas dzīves un atkarības no interneta lasīšanas ilustrācija, tikai es esmu mazāk smaidīgs. Gadās arī tā, I guess :-)



Daiļi.

Bet kāpēc tā jābūt? Bet vai uz visiem jautājumiem jameklē atbildes [internetā]? :-)

Once in a lifetime, you find that power
To break out and run from the devil's deep clutch.
— Mike Oldfield - Magic Touch - YouTube


Ir 09:11 no rīta. Vēl neesmu salasījies internetus. Visa diena priekšā. Jūtos labi. Prāts ir dzidrs un tukšs, gatavs darboties. Ķermenis ir vingrs, šorīt jau paskrēju. Bērns aizvests uz dārziņu. Brokastis paēstas izdzertas — testēju Joylent, un tas ir lielisks, bet par to citreiz. Viss ir izdarīts. Esmu gatavs.

Vai es lasīšu internetus, neko nepadarīšu, jutīšos nožēlojami? Vai arī tomēr studēšu programmēšanu, aizvedīšu auto uz tehnisko apskati, būšu laimīgs un priecīgs?

Akvai cik... Bet gan jau kaut kā. Un vēl šausmīgi gribas iedzerti... 10. diena bez alkoholiem. Interesanti, cik dienas es izturēšu skaidrā? Šoreiz tā atmešana tāda jocīga, bez pienākuma un pat bez intereses... Vienkārši... Vienkārši tās paģiras un neizgulēšanās bija kļuvušas nu jau par daudz mokošas...

Mēģināju arī atmest internetu lasīšanu, nesanāca. Žēl, jo tā mani ļoti nogurdina un neatstāj galvā vietu manis paša domām.

Šovakar sieva aizgāja gulēt un paņēma litrīgo šnabja pudeli līdzi, tur bija apmēram 600 grami vēl. Paņēma, lai es to nedzertu. Man pirmdienās šausmīgi gribas piedzerties, es pirmdienās aizeju uz manu jauko, kondicionēto biroju pie mana ātrā datora un lielajiem monitoriem un profesionālajiem kolēģiem, un vakarā man gribas sašķaidīt manu galvu pret sienu vai vismaz šausmīgi sadzerties. Pagājušopirmdien vakarā šausmīgi sadzēros, tā bija. Pēc tam bija atvaļinājums, tad alkoholu nedzēru, jo vienkārši negribējās. Man alerģija pret darbu, ko lai dara, tā arī dzīvoju.



Lai nu kā, labi vien bija, ka savāca, jo es to būtu dzēris un rīt būtu nevajadzīgas nepatikšanas -- tu neaizej uz darbu un pēc tam viņi visko diršas, par to pagājušotrdienu vismaz nelika standartpaskaidrojumu rakstīt, ietaupījās 10 minūtes internetu lasīšanai.

Šovakar kaut kā kosmosu negribas, gribas cilvēcisko sevī, tāpēc jocīgmūzika ar jocīgseksīgo bildīti: THROBBING GRISTLE 20 Jazz Funk Greats 05 Convincing People - YouTube. Pie youtube lietotāja, kas ievietojis šo, ir visnotaļ cienījama kolekcija ar visautko tādu, nejauši atradu, wow.

Vispār dažreiz gribas dzīves autobusa šoferim palūgt, lai pietur, izkāpt, apdomāties. Bet es taču zinu -- ja izkāpšu, tad nekur tāpat neiešu, tuvējā veikalā par grašiem pirkšu alkoholu un pūšu turpat pieturā uz soliņa... nez kādēļ pat neapskatot un neizbaudot aiz krūmiem esošo upītes gravu un mežu un laukus (un patiesībā... been there, done that...); tāpēc labāk tomēr mocīties ar nelabumu, neizgulēšanos, neērtībām autobusā, tomēr tikai tā var kaut kā uz priekšu tikt. Nu tas tā, pārnestā nozīmē, protams. Bet nu tā pavirši, pa virsu, protams, un vispār man ir sajūta, ka es eksistēju tikai kā ... es nezinu kā... ka man pašam vispār nav nekādu emociju, ka manis vispār nav, ka es parādos tikai tad, kad kāds mani ierauga. Ka manis bez citiem nav. Un ka manas pašizraisītās ciešanas ir kaut kādas dīvaini veltīgas, tās neko labu ne uzreiz, ne pēc tam nedod, un kāpēc tad lai kāds kaut ko tādu vispār darītu?

P.S. Skaisti, skaisti, klasiķi tomēr: New Order - Substance 1987 (Disc One) - YouTube.

P.P.S. Izdzēru jau puspudeli "Essentuky" minerālūdens, jau praktiski esmu atskaidrojies, rīt dzīvošu. Aleluja! Jo paģiras tomēr ir briesmīgi nejaukas, riebīgs miesas un gara stāvoklis. Cik jauki, ka man to rīt nebūs, paldies, mīļotā sieva ^_^

Pirmo reizi apmēram ~10 gadu laikā man ir skaidras naudas uzkrājums, kas ir lielāks par maniem mēneša ienākumiem.

Laba sajūta, kad nabadzība ir mazliet atbīdīta. Ir vieglāk domāt, ir mazāks konstantais satraukums par nākotni.

Vēl es ļoti, ļoti gribētu pēc kāda laika ierakstīt, ka esmu ticis vaļā no manas internetu lasīšanas atkarības.

Ir tāda mūzika, kurai uzduros pavisam nejauši un patīk, piemēram TODD RUNDGREN - INITIATION 2012 DELUXE REMASTER DISC ONE - YouTube.

mana internetu lasīšanas atkarība man sabojāja gandrīz visu pagājušo nedēļu (piemēram, šajās brīvdienās nevis biju zaļos laukos ar ezeru, bet tupēju Rīgas karstajos, skaļajos asfaltos; nemaz nerunājot par visu nedēļu sāpošo galvu un trulumu; tik maz padarīts pagājušonedēļ, kaut gan māku un varu... bet nedaru)

un arī iepuvināja nākošo nedēļu -- sāksies ar nepadarītiem darbiem un visnotaļ paredzami arī vadības neapmierinātību

nu baigā sērga

dažreiz ir tik grūti būt man :-/

ak jel... kad beidzot iemācīšos ineternetus lasīt pa pusstundai vakarā...

varbūt nākošnedēļ?

minimālisma alkas

bet kā...

gribas dzidrumu un kārtību, nevis šo piebāzto nogurušo prātu...

Sapnī biju manā bērnības pamatskolā un izsmēķēju cigareti -- tik reālistiska sajūta, ka pat padomāju: eh, te nu bija mana nesmēķēšana (šķiet, ka jau mēnesis bez dūmiem mutē). Tad pamodos, un viss bija kārtībā, nebiju smēķējis.

Alkoholus nedzeru nu jau nedēļu, un nekāda vaina, pat tieksmes nav -- ledusskapī stāv atvērta puspilna baltvīna pudele, katru dienu tai skatos virsū, bet kārdinājuma iedzert nav. Acīmredzot arī alkohols nav mana liktenīgā narkotika -- kgan, vēl pārāk maz laika ir pagājis, lai to skaidri zinātu.

Savukārt internetu lasīšana... nu te viss ir slikti, man burtiski dienu beigās gribas vemt un sāp galva no visa tā apjoma, kas izlasīts :-/ Baisma atkarība un ar absistences sindromu. Un nevar jau nemaz nelasīt, jo visādas lietas jau gūglē jāmeklē kā jau daždien programmētājam, un tad paslīd pele uzklikšķināt uz saitiņas un aiziet... Tas ir kā cilvēkam ar alkohola problēmām strādāt par alkoholisko dzērienu degustatoru.

Tagad, no rīta, esmu tīrs, smadzenes svaigas; vai man pietiks spēka nesabojāt šo dienu ar internetu salasīšanos?

▶ China's Web Junkies - Internet Addiction Documentary - Op-Docs - YouTube.

Via Как лечат интернет-зависимых в Китае: репортаж Нью-Йорк Таймс / Хабрахабр.