Vakar pēc veed_logs ieteikuma noskatījos filmiņu Limitless (2011). Esmu sajūsmā! Filma skaista gan vizuāli (es gribētu to noskatīties kinoteātrī uz lielā ekrāna!), gan arī domas tur interesantas un dzīvē pielietojamas, pat ja nav pieejamas caurspīdīgās tabletītes!

Noskatījos filmiņu J. Edgar (2011). Par FIB šefu. Daži momenti bija labi, bet kopumā nepavilkos :-/

— — —

Feisbūks atsūtīja kārtējo meilu, ka kaut kas tur noticis, iegāju feisbūkā, tik raibs un interesants tur viss.

Klausos Splīnu, skatos feisbūkā pazīstamu jaunu sieviešu profilus un mazliet skumstu ^___^

Drīz būs divas nedēļas nelietojot alkoholu. Baigi gribas iepļaut kādu šmigu, bet nē-e :3

Pagājušajā sestdienā strādnieki tīrīja pagalmu lejā, un noņēma caurulei, kurā es īpašos mirkļos metu iekšā drazu, apakšējo posmu. Vairs nevar mest pudeles tajā, pudeles tik burvīgi dārdēja, kad gāja lejā pa to cauruli... Tagad tās atsistos pret nesen uzstādīto jauno kondicionētāju lejā, tas laikam nebūtu labi, tā ka šis prieks man ir zudis :-/

Darbā tā, nekas slikts, bet progresa arī īpaši nav. No rītiem aizguļos, sēžu vēlu darbā, atnāku mājās, paskatos filmiņu, bezjēgā pasēžu internetos un tad diena atkal ir beigusies.

Nav laika, nekam nav laika. Nav naudas, nekam nav naudas. Tas ir tik dīvaini, tas ir tāds prāta stāvoklis, viss ir galvā.

Nu jācer, ka kaut kā sanāks atrisināt eksistenciālos jautājumus (darbu, sākt normāli strādāt darbā), izlīdzināt dzīvi, atkal tikties ar cilvēkiem (varbūt arī kādu jaunu sievieti!). Tagad negribu tikties, manī nav viegluma, jautrības, un tādos gadījumos what's the point :-)

Veselība uzlabojas, mandeles vairs nav iekaisušas, stomatīti (dabūju pagājušonedēļ dēļ nervozēšanas) apdzijuši, herpe mutes kaktiņā dzīst. Būs labi.

Neskrienu. Esmu kritis pat tik zemu, ka neeju aukstā dušā. Noskalojos, protams, ar ledainu ūdeni, bet sāku dušu ar siltu.

Vārdu sakot, viss ir labi ^___^

Noskatījos filmiņu In Time (2011). Stilīga un shematiska filmiņa. Ādas mēteļos tērpti čekisti, smuki auto, Bonija un Klaids, bandīši. Pat nāves briesmās, kad jāskrien, lai izdzīvotu, sievietes nenovilka augstpapēžu kurpes. Cipariņi uz rokām. Visi tie teicieni par laiku. Transportlīdzekļu vadītāji, kurus sastop divreiz. Man patika :-)

Galvenā doma par laiku atgādināja man bērnībā lasītu grāmatu — neatceros nosaukumu un autoru —, kurā bija meitenīte Momo (?) un vīri pelēkos uzvalkos, kuri nepārtraukti smēķēja cigāros satītu izžāvētu laiku, kuru bija nozaguši no cilvēkiem...