Tikko apēdu sešus (6) ķiršus.

Manu sirsniņu reāli sasilda skatīšanās, kā viss notiek — lidmašīnas lido un kuģi peld.

Sen nebiju sekojis grupas “Ļeņingrada” daiļradei, tāpēc dziesmiņa par zilā krekliņa novilkšanu man bija patīkams atklājums :-) Keržakovs laikam ir kaut kāds populārs hokejists vai futbolists viņiem.

Paēdīšu vēl mazliet ķiršu kompotu un ķeršos pie kolhōza dežūrēšanas!

Piecēlos plkst. 7.18. Radiopulkstenī biju iestādījis Latvijas Radio Klasiku, tāpēc mostoties man sajaucās klasiskā mūzika ar murgiem, ilgi nevarēju apjēgt, kas es esmu un kur — es esmu pieradis celties plkst. 13.00 vai vēl vēlāk.

Īsti neatceros, ko un kā darīju no rīta. Laikam tā: duša — veikals — sataisīju tostermaizes — kontaktlēcas — mugursoma — kolas pudele veikalā — rendevū punkts, kur bija sarunāts plkst. 9.15, bet ierados 9.25. Bet pārējie ieradās vēl mazliet vēlāk, tā ka viss izdevās labāk, nekā cerēts.

Bijām četri — K., viņa tēvs V., instruktors D. un es. K. aizveda mūs un aprīkojumu uz Slokas karjeru. Ienirām, izpildījām vingrojumus ar maskas piepildīšanu ar ūdeni un izpūšanu, maskas pilnīgu noņemšanu un uzlikšanu, rezerves gaisa avota lietošanu, avārijas uzpeldēšanu, manometra datu rādīšanu ar žestiem, vestes un balona noņemšanu un balona stiprinājuma pārbaudi.

Dziļums nekur nepārsniedza 4 metrus, man tā bija pirmā reize atklātā ūdenī, tāpēc likās gan dziļi, gan interesanti.

Redzēju haizivi un pleziozauru (maketus), smuki uztaisīti.

Tātad esmu izpildījis nosacījumus PADI Open Water Diver sertifikāta iegūšanai. Tagad tik vien kā atlicis aiznest fotogrāfiju, aizpildīt anketu un samaksāt Ls 25. Tad man būs OWD sertifikāts un varēšu legāli nirt līdz 18 metru dziļumam. Laikam jāpriecājas.

* * *

Ko vēl izdarīju, neskaitot niršanu? Kolhoza ledusskapis šobrīd ir atkausēts un izārdīts. Ar divām skrūvēm piestiprināju saldējamo kameru.

Nopirku tirgū skābos ķiršus par Ls 2 / kg, noēdu vienā paņēmienā, garšīgi.

* * *

Jūtos noguris (no nekā nedarīšanas), nelaimīgs un bezcerīgs. Salasījos atkal internetus šodien. Lasu Terra 2.0 rakstu par dzīves kvalitāti un laimi (man liekas, ka labs, pozitīvs raksts; visādi pozitīvi citātiņi un tā) un nespēju neko iegaumēt.

Daru lietas pēc inerces, truli, bez fantāzijas, cik mani kāds pabīda, tik ir, bet pašam nav impulsa. Kur pazuda tas bērnelis (es pirms daudziem gadiem), kurš grābstījās gar pasauli un kuram viss bija interesanti?

Arī šodien, ar to niršanu... kamēr biju kompānijā, bija it kā jautri un tā, bet, tiklīdz paliku viens, man atkal uznāca besis. Nespēju jautri un priecīgi eksistēt vienatnē pats ar sevi, pietrūkst ticības labajam.

* * *

Besī būt pesimistam un ņuņņam.

Frizētavā brīvs nebija, toties nopirku ķiršus! Tas ir pat vēl labāk :-)

Tagad ēdu ķiršus un lasu indulgence svaigos ierakstus, konkrēti šo — interesanti, odnako!

— — —

Šodien Rīgas centra ielās ir daudz vairāk automašīnu, nekā parasti. Cilvēki vēlas pirms Jāņu atpūtas paspēt kaut ko apdarīt? Droši vien, ja tomēr braukšu ar autō uz laukiem — ak, absurds trips 4 stundu garumā, vienam pašam automašīnā — tad braukšu rīt no rīta. Un es nez kādēļ zinu, ka tad es spēšu i pamosties i piecelties. 5 (PIECAS!!!) dienas zaļos laukos — man patiesībā vajag to :-)

Uzrakstīju par zaļajiem laukiem, un sagribējās braukt jau ŠOVAKAR, kaut vai ŠONAKT!!! Mieru, tikai mieru! TAGAD!!! Njā... Hmmm...