Freedom's captive
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Sunday, May 26th, 2013
| Time |
Event |
| 12:13a |
Mans sociālās inteliģences trūkums un manas zemapziņas tieksmes atkal izstrādāja ar mani joku.
Ehhhh :-(
Sēžu tagad mājās, skumjš, it kā ir labi, bet ne visai;
uzdodu sev jautājumu: kas varētu būt dīvainākais tarakānu galvā ierosinātais lēmums, ko es varētu pieņemt šai brīdī?
esmu sadzēries, gandrīz gribu atlūzt, bet no atkal otras puses atkal nē, gribu šo zombizārijisko
VAI ARII NEEE??? HA HA HHA | | 4:07a |
mūžīgā neīstnības sajūtas garlaicība
Hesītī ir garšīgs saldējums.
Bet par pārējo? Hrrr. Alkohols, nikotīns, sociāla neiederība (nesavietojamība) un rezultējoša vientulība.
Nu un ko? A neko. Kā neesmu mācījies no kļūdām, tā arī, visticamāk, nemācīšos. Kāds esmu, tā arī būs arī nākotnē. Dīvaini, taču, kaut sāpīgi, vismaz stabili.
Forever alone.
Eh. So boring.
OH GOD, WHY? | | 4:14p |
svētdienas melanholija
piecēlos 15:30
baigais depresņaks
kaut kur tur, aiz kalniem, ir zeme, kur es nedzeru, ceļos laicīgi, nedzeru alkoholus, spēju pastrādāt, nelasu internetus visu dienu
nesasniedzamā tālumā
te nu es esmu — istabā bardaks, kolhozā arī viss palaists pašplūsmā un netīrs, esmu par mata tiesu no plosta uzsākšanas — šorīt pirmais, ko izdarīju, bija — iedzēru Franču pīlādzi, 14% alko, jauks dzēriens, garšīgs
šonedēļ esmu noskrējis tikai 5 km
vārdu sakot, atkal esmu kļuvis nožēlojams
nu jauki, jauki.
vispār, kaut kā jāsavācas
Plāns ir tāds: izdzeršu to mazo šmigas pudelīti, uzpīpēšu, auksta duša, pastaiga, saldējums
šī diena ir sapuvusi jau no galvas, taču tas pat ir labi — nav vairs jācenšas kaut ko darīt, paspēt, viss ir nokavēts un nevajadzīgs! relaksējoša sajūta. | | 5:24p |
ir patīkami ar deguna galiņu pieskarties galdam
mani pirksti smaržo pēc smēķiem
šī diena laikam būs grūta | | 6:04p |
nu nē!!! es negribu negribu negribu tā!
es negribu, lai visa dzīve paiet garām :-/
negribas apdziedāt skumjas un nīkulību, gribas kaut ko jauku un interesantu! | | 11:53p |
svētdienu noslēdzot
4 stundas bija kārtējo reizi tas dīvainais stāvoklis
kad vienkārši visi procesi galvā tā uzkaras, ka vienkārši gulēju un nespēju pakustēties, tik ļoti visam nebija jēgas vairs
nevar pat izslēgt gaismu vai noģērbt t-kreklu vai aiziet uz tualeti, guli kā līķis un esi nekas, kaut kāds šausmu un tukšuma kamols
par laimi, pārgāja, atlaida
okay, pietiks, srsly.
šī nedēļa bija tipisks personīgais horroršovs: darbā lasīju internetus — nepadarīti darbi — nožēla — bezmiegs — visu nedēļu neizgulēšanās — neskrēju — sāku dzerstīties — sabruku
nākošnedēļ es tā vairs negribu, thankyouverymuch.
Jo ir tik skaista vasara, viss zaļš, silti, labi — tādā laikā nedrīkst galvā notikt šausmas!
P.S. bet notiks jau, kā parasti, ho, ho, ho...
UPD. ļoti gribas iedzert |
|