Freedom's captive

Sestdiena
Vispirms domāju birojā mazliet pasēdēt un pastrādāt, to arī darīju, tad sāka rosīties apkopēja un sāka slāpt.

Neliels vēsturisks ekskurss: sensenos laikos Strāvoklī

lenora mani izglāba no slāpjpilnas alus gaidīšanas rindā. Tāpēc man tā salikās, ka būtu jauki palīdzēt ar mantu nešanu.

Tuvojās norunātais laiks. Aizgāju līdz dislokācijas vietai. Atpogāju aliņu.

lenora ziņoja, ka kavēsies. Iekārtojos kāpņu telpā, ar katru malku diena kļuva arvien labāka. Pēc kāda laika mani sazvanīja — ļaudis bija klāt, es, kā izrādījās, biju ne īsti pareizajā kāpņu telpā :-)

Divas vai trīs reizes uznesu dažas mantas augšā (grāmatas jānes kā mīļotā sieviete).

Apskatījos

lenoras un

vilkates jauno dzīves vietu. Forša vieta — augstie griesti un šausmu stāstiņi, manuprāt — visnotaļ dzīvespriecīgi :-)

lenora sacienāja ar pāris aliņiem, mazliet pafetišojos ar gumijas cimdiem. Reālitāte caur tiem un ar alkoholu smadzenēs ir tik visnotaļ jauka un panesama :-) Kaut kā nejauši salikās kārtējie puzles gabaliņi, šoreiz par putniem un dinozauriem. Cik kurpju pāri ir sievietei — programmētājai? Ja mājā ir trīs uztrīti un noasināti skrūvgrieži, vai tas nozīmē, ka iedzīvotāji trenējas izgatavot īlenus? Kaut kā tā.

Tad devos atpakaļ uz biroju, pēc tam beidzot ļāvos baudkārajām tieksmēm, kuras jau no paša rīta mani kārdināja, gaidīdamas tik iemeslu — nopirku šņabi un kōlu, vakarā kolhōzā aizlēju acis.