Freedom's captive

Sestdiena (jūŗŗŗāaaaaaa wīīīīiiii), svētdiena
Sestdiena

Būtībā visu dienu tika topīts alko, dzēru Džoņus (zilie vispār ir seksī, tādi kā tosōls vai logu mazgāšanas šķidrums pēc skata).

Atnāca mala, vārds pa vārdam un viņai tika aizdots matracis uz pāris nedēļām, kopā ar piromaans aiznesām to uz viņas dzīves vietu.

Mistiskā veidā tika nolauzta viena no tualetes poda tvertnes turētājskrūvēm (tāda no plastmasas), pa radušos caurumu ūdens sāka tecēt no tvertnes ārā uz grīdas, aizbāzu caurumu ar apdrāztu šampanieša pudeles korķi. Kaut kad jau būs tā skrūve jānopērk un problēma jāatrisina permanenti, cerams, ka tās skrūves tiek pārdotas atsevišķi, bet to atliku uz nākošo nedēļu.

Pēc matrača nešanas un mala dzīvesvietas iečekošanas nejauši ieklīdām Stabu ielas pagalmā un tur redzējām AWESOME-īgu klasisku Camaro zilā krāsā, pēc tam ātri notināmies, jo kāds jaunietis sāka kaut ko izteikties par to, ka šis esot privātīpašums :]

Vakara kulminācija bija brauciens uz jūru!!! Man jau šī ideja parādījās ap plkst. 15:30, čatiņā ar echoes, bet tā īsti noformulējās komūnas vajag ierakstā par šoferīšu vajadzēšanu plkst. 18.47. Mums ar piromaans par lielu izbrīnu, šoferīte atradās — lidot :-). Trijatā, ar lidot pie stūres — viņa brauc labi, var dot auto atslēgas :-) — manā mazajā auto aizbraucām līdz jūrai — Mangaļsalas mōlam. Vispirms pa mōlu, pār kuru šļācās viļņi, aizgājām līdz bākai, izmirkām, vējš izpūta. Pēc tam divatā ar piromaans izpeldējāmies, bija TIK LIELISKI lēkāt pa viļņiem! Centrā esot, nemaz nevarēja pateikt, ka pie jūras tāds vējš un viļņi! Jāatrod veids, kā to uzzināt, jo uz tādiem viļņiem vienkārši IR jābrauc! Debesīs zvaigznes bija tik spožas, redzēju divas krītošas zvaigznes :-) Pēc tam lidot mūs aizveda mājās un devās tālāk dzīvē, būtībā ar to tad arī sestdienas vakars arī noslēdzās. Tas ir tik forši, ka cibā var atrast tik jaukus cilvēciņus, kuri tā ņem vienkārši un aizstūrē līdz jūrai :-)

Svētdiena

Cepām kartupeļu pankūkas un skatījāmies "The Fast and the Furious: Tokyo Drift". Viena no filmām, kuru gribas noskatīties atkal, bet kaut kā tāpat vien roka neceļas, kaut kā tā.

Atnāca mala, drusku izskatījās pēc rūķīša no "Hobita", iegāja dušā, un ātri pazuda, jo neesot jau vērts iet dušā, ja pēc tam piesūcas ar kartupeļu pankūku smaku :-D

Šodien man iestājies sausais likums, tāpēc, jāsaka atklāti, jutos mazliet skumīgs, tāda kā skumja, tāda kā paranoja, tā kā sirdi kaķi skrāpē, parastā organisma reakcija pēc piedzīvotām labām izjūtām, emocionālās šūpoles pēc būšanas augstu nāk atkal lejā. Nekas traks, jau praktiski esmu iemācījies pārdzīvot šo stāvokli, jo zinu, ka labāk kļūst vienmēr :-)

Atnāca ziimogvasks, mazliet paciemojās. Pēc tam izgājām laukā, aizvedu ar auto ziimogvasks līdz viņa dzīves vietai (sanāca kādi 7,5 km), pēc tam aizbraucu līdz t/c Olimpijai, iepirkos Rimi... nopirku vējstikla škidrumu, bija beidzies, arī maizīti un pāris Tērvetes aliņus... un vēl krūzīti ar jaunām sievietēm peldkostīmos pludmalē, vispirms gribēju pirkt tādu masīvu lakoniski oranžu, bet, kad ieraudzīju to krūzīti ar meitenēm peldkostīmos vējā plīvojošiem matiem, tad jau oranžā bij' jāliek nost un jāņem cita :-)

Pirms tam auto nez kāpēc bija sākušas stipri karst aizmugurējās bremzes, dēļ retās braukšanas, bet nu šī liga ir pārgājusi, tas ļoti labi :-)

Nu, un tagad atpogāju vienu aliņu (vienu diennaktī drīkst, pat divus, bet tad nākamajā diennaktī vairs nevar), sarakstīju augstāk lasāmo atskaiti (vairāk gan pats sev... jo tāpat visi šie brīži tiks pazaudēti kā asaru lāses lietū).

Rīt būs jauna diena, darbiņš un kolēģi un domāšana un sausais likums. Nāk jau miedziņš :-)

Kaut kā tā :-)