Wednesday, June 1st, 2011

Time	Event
12:00a	enter summer, man Tikko sākās vasara. (1 Comment | Comment on this)
1:10a	atkal atkal atkal atkal atkal atkal Izdzēru četrus bezalkoholiskos aliņus. Klausos The Chemical Brothers, atkal un atkal vienas un tās pašas dziesmas. Jūtos tukšs un bezcerīgs. Ir jau plkst. 1.25 naktī. Tas nozīmē, ka no rīta laicīgi nepiecelšos. Atkal. Atkal neko lāgā nepastrādāšu. Atkal sirdsapziņa. Atkal vēlu būšu mājās. Atkal neko nepamācīšos, ne daivingam, ne Javu. Atkal jutīšos slkti par to. Atkal neko nepakārtošu no manām mantām. Atkal aiziešu gulēt vēlu. Atkal parīt vēlu piecelšos. Atkal, atkal, atkal, atkal, atkal, atkal, atkal, atkal, atkal, atkal, atkal atkal atkal atkal atkal atkal atkal Es pat nezinu, ko tādu lai izdara, lai rītdiena neaizietu tādā pašā pakaļā kā visas pārējās maija dienas :-( Izrauties no nolādētā loka. Lai diena būtu jauka. Eh. Nu bet vismaz mūzika ir forša. Labi būtu rīt pamosties ar izdzēstu to atmiņas daļu, kura glabā informāciju, cik sliktas un neveiksmīgas bija malējās nedēļas, malējās dienas; ar smadzenēm, kurās būtu tikai bankas kartes PIN kods, darba vietas adrese, programmēšanas valodas un, vēlams, smaidīgs optimisms. Bet brīnumi nenotiek. Nu kāpēc tieši tagad, kad ir jauka darba vieta, kad ir vasara, kad varētu agri celties, čakli pastrādāt līdz plkst. 17.00, baudīt vasaru un visādi citādi normāli dzīvot, nē, tas nesanāk :-( Es pats varu sev palīdzēt, būtībā tikai es pats, neviens cits. Iešu gulēt. Rīts gudrāks par vakaru. Cerams, ka arī optimistiskāks. (Comment on this)
1:43p	Zigzagveida kustības apātiska vērošana Pamodos plkst. 5.45 (apmēram). Jutos možs un aktīvs. Plkst. 6.00 ieslēdzās radio modinātājs, skanēja Radio Klasika, ļoti jauka mūzika viņiem ir rītos plkst. 6-os. Plkst. 6.05 piecēlos. Nolikos pat ne pasnaust, vienkārši vēl omulīgi mirkli atpūsties gultā. Pamodos plkst. 12.30. Skatījos uz griestiem, pie tiem viena muša visu laiku zīmēja sarežģītus zigzagus, viņas lidojuma trajektorija sastāvēja no taisniem nogriežņiem un asiem pagriezieniem. Vēl divas mušas sēdēja uz spuldzītēm. Man vairs nebija nospiestība kā vakar, bija vienkārši trula apātija. Plkst. 13.15 piecēlos. Uzvārīju auzu pārslu putru, ieiešu aukstā dušā un došos uz darba vietu. Kad šis viss es reiz beigsies mainīsies. Gribas taču kaut kā mijiedarboties arī to pasauli, kas ir ārpus mana galvaskausa, nevis tikai pīties un mudžināties "pa iekšu"... Pagaidām plāns ir vienkāršs. Tā kā acīm redzami neko handlot no dzīves es nevaru, izvirzīšu divas galvenās prioritātes: darbs un miegs. Pārējais tiek atlikts uz nezināmu laiku. (Comment on this)
3:55p	Racionāla rīcība palīdz iziet Paēdu. Sakārtoju manu izdevumu / ienākumu datni par 2011. gada maija mēnesi. Tagad es zinu, kādiem mērķiem es tērēju naudu maijā. Sekot izdevumiem ir ļoti racionāli. Tagad kaut kā ļoti racionāli jāmēģina iziet laukā no dzīvokļa un iet uz darba vietu. Jo strādāt arī ir racionāli, ja es varu racionāli savadīt manus izdevumus, tad es varu racionāli arī strādāt. Es varu būt racionāls, es zinu, es tikko tāds biju. Jau kādu pusstundu — stundu nevaru saņemties. Bet nu ap plkst. 16.00 iziešu laikā un došos. Galu galā, kas gan vēl sliktāks ar mani var notikt? Nekas. Tātad, viss, kas notiks, būs labs :-) (5 Comments | Comment on this)
4:40p	Nekur neiešu Racionālais prāts man pateica, ka iet uz darba vietu ap pieciem vakarā, un ja vēl nav nekādas īpašās vēlēšanās strādāt, ir absurdi un stulbi. Un vēl tas stulbais labās acs plakstiņš raustās. Aiziešu sestdien. Tā vietā padarīšu mājās darāmos darbus, ielikšu mazgāties drēbes, izvandīšu sakārtošu kādas pāris kastes. Un vēl vajag nevis panikot, bet patiešām padomāt un saplānot tuvākās dienas. (Comment on this)
11:11p	Caur kārtošanu ar velo uz fizisku labsajūtu Tātad, īsi un konspektīvi par šodienas pārējo daļu. Tātad ap plkst. 16.30 konstatēju, ka ir baigā depresuha un viss ir slikti :-) Sapratu, ka iet uz darbu būtu stulbi. Ieliku veļas mašīnā drēbes, lai mazgājas. Ķēros pie mantu kārtošanas. Rezultāts: izmesti divi pilni Rimi maisiņi ar papīriem (visādi veci pieraksti un izdrukas), čupiņa drēbju atdota "otrreizējai pārstrādei". Vārdu sakot, apmēram 10 — 15 kg drazas no manas dvēseles nost. Un kļuva vieglāk elpot :-) Pēc vakariņpusdienām aizgāju uz Hesburger'i, fileja rudzu maizē un lielie kartupeļi frī. Tad kaut cik piekopu kārtošanas rezultātā radušos "Hirosimu" (c) yulungu. Vēl jau liela daļa būs jāpāršķiro, un to, kas paliks pāri, jāizvieto kaut kādos jēdzīgos plauktos (kurus man stc. būs jāpieliek tad, jo plauktu ta nav) vai kaut kā tamlīdzīgi. Ideālā variantā man būs saraksts, kurā uzskaitītas visas mantas, un kur katra no tām stāv. Noriebies jau bardaks un neskaidrība līdz baltām pelītēm. Pēc tam ap plkst. 21.25 devos pabraukāt ar velo, Endomondo rāda, ka 29 kilometri 1 stundā un 23 minūtēs, ar vidējo ātrumu 21 km/h. Sākumā gribēju pabraukāties tikai mazliet, bet laiks tik jauks un tik forši, ka nevarēju apstāties :-) Tagad jūtos ļoti labi, garastāvoklis ir krietni uzlabojies, ap plkst. 23.45 būšu jau gultā :-) — — — Kārtojot papīrus, secināju, ka kaut kad agrā jaunībā, ap 18 gadiem, vai pat agrāk, es esmu šausmīgi, drausmīgi apmaldījies un prāts aizgājis neceļos, bet man neviens to nepateica, vai arī es neklausījos un nesapratu :-( — — — Kaut kad lasīju vienu tādu (laikam austrumu) gudrību, ka cilvēka mūžs ir sadalīts secīgos septiņu gadu ciklos. Katrā ciklā cilvēkam kaut kas jāpaveic un jāiemācās. Ja neizdara un neiemācās, tad nākas to ciklu atkārtot atkal. Man jau liekas, ka es esmu uz otru reizi palicis ceturtajā ciklā, kurš ir no 21 līdz 28 gadiem... Iepriekšējā reizē es to acīmredzot kaut kā nepareizi iesāku. (3 Comments | Comment on this)

<< Previous Day

2011/06/01 [Calendar]

Next Day >>