Freedom's captive
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, May 7th, 2011
| Time |
Event |
| 12:36p |
Rīts, kad krīts jau murgus aizslaucīts
Pirms vairākām stundām pamodos. Gulēju tumsā, apātisks, atpūties, nespēdams piecelties.
Atcerējos šonakt redzētos ārkārtīgi kvalitatīvos murgus.
Melns, sēdošs kaķis ar vienu aci (kā Leela'i no Futurāmas), tā acs bija zaļa, liela, ar milzīgu, melnu, apaļu zīlīti. Ar hipnotizējošu un līdz dvēseles dziļumiem svilinošu skatienu. Kaķis bija ļoti viltīgs, tas jebkurā brīdī mācēja konvertēt savu monoaci uz divām parastām acīm, tāpēc neviens man neticēja, kad es rādīju un stāstīju par šo kaķi.
Vienā brīdī no virtuves (abstraktas, nesaistītas ar reālo dzīvi) sienas izgāzās apmetums, ķieģeļi un zārks; zārka vāks sašķīda pret grīdu un izrādījās, ka zārkā guļ pussapuvis līķis, klāts ar smirdīgu gaļu. No acs dobuma ar pretīgi žļurkstošu skaņu izrāpās, ar pūlēm izspraucās, kaila, bālgana, tumīgi ļumīga resna žurka, kura acīm redzot bija ēdusi sapuvušās smadzenes. Žurka mokoši lēni un smirdīgi aizrāpās (viņa bija pārāk pretīga, lai to nosistu) aiz virtuves skapīša, un vienā brīdī kļuva absolūti skaidrs, ka ar līķi un sagruvušo sienu tiks galā atbildīgie dienesti, bet ar šo žurku būs jāsadzīvo viss atlikušais mūžs.
Tad vēl aina, kur man acī iedūrās vārnas knābis, jo rokas man bija sapinušās tīklā, ar kuru biju cerējis to putnu noķert, bet galva man bija pielipusi pie saulē sasilušiem sveķiem.
Sen nebiju tādus murgus redzējis.
Uzspiedu pults podziņu, sāka skanēt Radio Naba foršais raidījums "Bronhīts". Interesanti stāsta par izdevniecības "Tapals" izdotajām grāmatām :-) Sapratu, ka jau pusdienas laiks. Piecēlos. Plkst. 12.35. Uzvārīšu auzu pārslu putru, duša, paēdīšu — un soļošu uz darba vietu. To justify my existence. | | 5:19p |
Sestdienas trips caur darba dzelkšņiem uz zvaigšņoto Japānas celuloīdu Tātad saņēmos, beidzu domāt, ap plkst. 15.00 izgāju laukā no dzīvokļa. Izrādījās, ka esmu pārāk silti saģērbies. Nopirku dažas maizītes maiznīcā, paēdu pusdienas Fabrikā. Paralēli klausījos Radio Naba raidījumu "Mitoloģija". Uzzināju, ka Kino Rīga šodien ir bezmaksas seansi --- japāņu filmas. Seanss plkst. 18.00 jau pilnībā "izpārdots", tā ka ieguvu manā īpašumā kartona strīpiņu, kas apliecina faktu, ka iešu plkst. 20.30 uz " Vardarbīgo policistu". Kā izteicās kāds literārā darba varonis, nekas nevar būt labāks par veco labo violence, vai kaut kā tā. Garastāvoklis joprojām ārkārtīgi trippy, es šobrīd nesaprotu, kā vispār šī pasaule eksistē, kāpēc plastikāta gabaliņš nodrošina mani ar garšīgām, veselīgām pusdienām un metāla ripiņas ar mīkstām un smaržīgām maizītēm, kas es esmu, un kas man jādara. Kādi ir šīs spēles noteikumi? Un es vēl esmu skaidrā. Varbūt tomēr mazliet kaut ko...? Un tāda labsajūta, tāds salds bezdomu trulums. Esmu darba vietā šobrīd. Līdz 20.15 būšu tepat. Forši tā iziet uz balkona saulītē, paskatīties uz zaļajiem kokiem un spilgti krāsotajiem atsevišķu sieviešu matiem no augšas. Pirms filmas kaut kas obligāti būs jāieņem, alu laikam šoreiz nē, bet kāds salds, stiprs kokteilis būtu pašā laikā. Nez, kur Kino Rīga tuvumā tādu varētu dabūt? Varbūt vīna telpā Tinto tādas lietas ir? | | 7:45p |
Dzēēreērrŗrrrdddd... nē, taču. Kulturāli filmu skatīties.
Sākšu jau doties uz filmu; izdomāju, ka pa ceļam paņemšu kādu nelielu spirtota dzēriena tilpumu, pa kluso malkošu kinoteātrī, lai uzturētu možu garu. Vēl neesmu izdomājis, ko tieši --- veikalā impulsīvi izlemšu. |
|