Freedom's captive

Par ceturtdienas vakaru un šodienu, piektdienu, 6. maiju
Te iepriekšējos ierakstos dvēselīte bļaustījās. Kā jau cibai raksturīgi, gaišie brīži palika neapgaismoti.

Vārdu sakot, vakar, atnācis no darba vietas mājās tā pavēlāk, apēdu līdzpaņemto Hesburgerbarību. Sagatavojos un sāku krāsot sienas apmales nenokrāsoto posmu sarkanā (citi saka, ka rozā esot) krāsā. Sagribējās aliņu, un ar

yulungu ķepiņām tapa atnests aliņš :-) Nogāja lejā grabēdams, kā uz karstām oglēm nočūkstēja.

Tais pašās ar krāsām notrieptajās drēbēs tērpies, uzliku galvā The Prodigy mūziku un aizgāju uz Rimi pēc alus. Ierakstīju cibā aicinājumu piebiedroties trauku tukšošanā un ķēros pie krāsošanas atkal.

Uzaicinājumu pieņēma [saglabāsim intrigu?] apburoši jauka jauna sieviete [turpmāk AJJS], kura ieradās pēc neilga brīža. Ar vēl aliņiem — ļoti garšīgiem Carlsberg Elephant, ar karameļu garšu, toč baigi labie! Kamēr žuva krāsa, papļāpājām, AJJS pastāstīja interesantos ārzemju piedzīvojumus!

Visu laiku lēju sevī alu. Garastāvoklis kļuva arvien spilgtāks un fragmentētāks.

Kādā brīdī krāsošanu biju pabeidzis.

Kopā ar AJJS noskatījāmies filmiņu Zabriskie Point (1970) — ļoti ļoti. Patika. Nereāli skaisti skati. Šo filmiņu lejuplādēju pirms dažām dienām, jo Radio Naba raidījumā dzirdēju, ka tur ir mīlas aina ar apmēram 100 cilvēku piedalīšanos — to izdzirdot, nekavējoties sapratu, ka man šī filma ir jāredz. Nevīlos =)

Kamēr skatījāmies filmiņu, izēdām

yulungu pagatavoto garšīgo pupiņu zupu, kura stāvēja katlā virtuvē. Tā sanāca ^___^

Kad pavadīju AJJS līdz taksometram, lejā pie namdurvīm redzēju dakstiņu jumtu uz riteņiem. Tas bija likteņa mājiens kaut kāds laikam.

Tālāko atceros ļoti fragmentāri. Atceros, ka bija sarunas virtuvē.

Pēc tam sākās kaut kāds eksistenciāls pizģecs, nez kādēļ negāju gulēt, bet haotiski juku prātā mazliet. Jumts patiešām aizbrauca.

Ap plkst. 6.00 beidzot nolūzu. Redzēju sapni, kurā es redzēju

trouble gurnus tērptus tumši zilās džīnās un

walkire gurnus tādos jaukos melnos šortiņos; tādas kā no žurnāla izgrieztas aplikācijas; un tad es tos abus liku vienādojumā kaut kāda iemesla dēļ; liku plusa zīmi starp tiem, reizināju, mēģināju izkāpināt vienus gurnus otros, visādi kombinēju; neatceros, kāds bija vienādojuma rezultāts, kas bija aiz vienādības zīmes, bet process man ļoti patika, visu laiku smaidīju un smējos tajā sapnī.

Pamodos ap plkst. 11.30, konstatēju, ka uz darba vietu doties nav vērts dēļ tā, ka ar galvu labākajā gadījumā varētu dzīt sienā naglas, nevis domāt. Par laimi, naktī rakstīto vēstuli tā arī nebiju nosūtījis, labi, ka tā, jo es neko tur nevarēju saprast, kaut atceros, ka domās man tur likās viss ļoti skaidri.

Noziņoju darba vietai, ka nebūšu šodien (tā kā šī ir pirmā tāda reize, tad, laikam, nekādas ļoti nepatīkamas sekas nebūs); tad ļoti lēni kārtoju istabu. Galva nesāpēja, vemt negribējās, bet tāda sajūta, kā bremžu šķidrumu sadzēries, un neko negribas darīt.

Vakarā aizgāju uz frizētavu, tad paēdu Fabrikā; iegāju uz mirkli darba vietā, kur kolēģi smīkņāja; iepirkos Rimi (knapi noturējos, nenopircis vēl akoholu, kaut kāds process smadzenēs visu laiku atkārtoja, ka "vienu jau varētu, vienu jau vajadzētu, viens jau būs labi"). Nopirku saldējumu instead. Un greipfrūtu. Lai roka būtu aizņemta.

— — —

Jauks trips sanāca. Ar gaismām un ēnām. Labprāt atkārtošu, tikai piemērotākos apstākļos, teiksim, uz Jāņiem vai vēl kādiem garākiem svētkiem. Festivāli visādi vasarā būs. Tad jau redzēs.

— — —

Patiesībā ļoti gribas tagad par visu naudiņu sapirkties alkoholus un aizmirsties uz mēnesi (vai cik nu ilgam laikam pietiktu). Bet es baidos tā darīt, jo pēc tam man vairs nebūs, par ko dzīvot. Un kur dzīvot.

Milzīgi liela daļa no iepriekšējiem maniem ierakstiem ir patiesība; tad nu tā arī dzīvošu, laidīšu vairāk laukā to, kāds esmu, nu un, ka ne perfekts.

— — —

Vispār ir tāda absurda sajūta te iekšā, ka ir nospiesta reset poga smadzenēs, un es kādu brīdi varu pats izvēlēties, kādus procesus palaist. Ilūzija, protams, jo pēc mirkļa palaidīsies viss tas pats vecais komplektiņš. Nu, daļa no tiem procesiem ir visnotaļ jauki.

— — —

Dzeru baldriāņu tēju; drīz iešu gulēt. Frizētavā vienu mirkli bez maz vai izrubījos turpat krēslā o_O

— — —

Rīt — sestdien — iešu uz darba vietu pastrādāt; svētdien gan ne; svētdien derētu kāds skrituļslidu vai arī velo brauciens vai kaut kas tamlīdzīgs.

— — —

Baismais palags sanāca. Jo gribas seksu, bet seksa nebūs šodien, nav sievietes, ar kuru seksot, tāpēc sublimēju drukājot. Droši vien. Tā vajadzētu būt :-D