Freedom's captive
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, August 5th, 2010
Time |
Event |
12:31a |
Konspektīvi par trešdienu, 4. augustu Piecēlos ap plkst. 12-tiem. Brokastīs auzu pārslu putra. Mācību brauciens ar deloveja_kundze. Gāja diezgan labi. Jāatzīstas, vienreiz bļāvu. Atvainojos. Sabijos mazliet :-D Normāli viss bija, es tik šodien tāds nervozs :-) Pusdienas Hesburgerā — fileja rudzu maizē, mhm. Auto atkal atsprāga, tas ir labi, beidzot varēšu aizvest uz servisu UN man nav jābrauc uz laukiem :-D Plāns ir rīt braukt uz servisu. Noēdu Ekselences šokolādes saldējumu, visu kastītes saturu vienā piegājienā, mhm. Nopirku 2 aliņus, aizbraucu ar velo uz Ondrejsalas mōlu, tur sēdēju, izsūcu tos alus. Skaists saulriets. Skaistas lidmašīnas uz debesu fōna. Skaists "logs" tumšajos mākoņos, caur kuru spīdēja gaisma. Ech, ka nevar to sajūtu iepakot burkā un saglabāt... un paņemt kādu karoti no tās rīt, kad atkal negribēsies neko darīt... bet man šķiet, ka kaut ko sapratu... Kā BG/Akvarium dziesmā "Мается"... Pēc tam Radio Naba sāka raidīt industriālās mūzikas raidījumu, baigi foršais. Knābis viesojās studijā, visādus savus kopdarbus demonstrēja no visādiem laikiem. Kaut kas tajā industrijā tomēr ir. Kaut kas tuvs. Šodien ar velo nobraukti 13 km, vidējais ātrums 14 km/h. Pie putnupr čoina diskusija par iepazīšanos. Nu jā, man tas šobrīd tāpat nau aktuāli, tik aizņemts ar sevi un neko nedarīšanu esmu, ka nekas nesanāks ne ar vienu enīvej. Jo vienu toč esmu izlēmis — ja būs attiecības, tad divpusējas. Es vairs nekad nevēlos nokļūt ņēmēja lomā. Kad tas būs, kad es pieaugšu? To es nezinu. Haotiski un neskaidri, bet kaut kā tā bija šodien. Gulēt eju plkst. 1.00 naktī. | 11:29a |
Rīts Šorīt piecēlos plkst. 11.00. Kā vienmēr, [par] vēlu.
Nekas šajā pasaulē nenotiek tāpat vien — tas, kas šobrīd notiek, ir kaut kāds mājiens ar mietu, ka kaut kas nav kārtībā un kaut kas man manā dzīvē jāmaina.
Šobrīd esmu "uzkāries" :-(
Labi, ko tur daudz: duša, putra, vedīšu auto uz servisu — un tad jau redzēs. | 1:44p |
viss sākas no nekā Lai kaut ko sāktu darīt, vispirms vajag darīt neko.
Nonākt absolūtās nulles punktā.
Te tas āķis. Un darīt neko ir ļoti grūti. Darīt neko == domāt neko.
Ak, tūlīt būs jādodas pasaulē. Tas ir tik šausmīgi, ka jāiet laukā. Vismaz laiks tagad ir labs, glāsmains, pelēcīgi patīkams :-) | 7:43p |
Par Nepālas pilsoņiem un krievu valodas jaukajām niansēm! Гражданином Непала становится ребенок, зачатый непальцем и непалкой. Nu tik rēcīgi :-D Avots: dirty.ru komentārs. | 9:15p |
Zemākais punkts ir relatīva vienība Ak tad toreiz, šī gada 7. jūlijā, es esot sasniedzis zemāko punktu (ķerzatas marķieris), ja? Viss ir kļuvis vēl tikai sliktāk. Nu, ir bijušas arī jaukas pieredzes un notikumi, bet šobrīd galu galā kopumā viss ir kļuvis sliktāk, nekas nav uzlabojies. Nu ko, paskatīšos, ko teikšu vēl pēc mēneša. Un es vēl joprojām neko neesmu sapratis. P.S. Ir arī pozitīvais aspekts — principā, ja es tagad apņemtos vienkārši sēdēt mājās, ēst putru brokastīs un kādu kebabu vai burgeri vakariņās, tad, visticamāk, vēl daudz sliktāk nekļūtu. Tikai viens āķis: vajag apņemties NEKO NEDARĪT, NEKO NELASĪT, NEKO NEGRIBĒT. Jo visa šī lasīšana (žurnāli, interneti) rada dīvainu ilūziju, ka dzīvoju, un īstajai dzīvei vietas nepaliek. Tāpēc vajag paskatīties, kā ir, kad DARU NEKO. Jo reāli tagad veselu mēnesi es darīju neko, ja paskatās sasniegtā rezultātus. Bet man bija kaut kāda ilūzijas, ka kaut ko daru. Un vēl man bija prātā kaudze ar darbiem, ko VAJAG IZDARĪT; tas aizņēma manu prātu, bet reāli — labāk nebūtu aizņēmis; rezultāts būtu tāds pats: nekāds. Es pats esmu piesārņojis savu prātu ar pašizdomātu drazu. Tas ir tik dīvaini. Prāts kā uzkāries dators, visu laiku domā un darās, bet neko neizdomā un neizdara. P.P.S. Stulbi jau tā cibā likt gruzōnīgus ierakstus... bet virsrakstā taču teikts: "Tava dzīve, sadirstā un veltā." Tātad — jā. P.P.P.S. Iešu uz veikalu pēc pāris lētiem aliņiem — reibums palīdz atslābināties. Un alus ir lētāks par saldējumu, ja tā ņem. | 11:19p |
Konspektīvi par ceturtdienu, 5. augustu Pamodos/piecēlos plkst. 11-tos. Garšīga putra. Aizstiepu pa nakti uzlādēto akumulatoru uz auto, ieskrūvēju, auto darbojas lieliski... atkal... uz kādu laiku. Aizbraucu ar auto uz Autohalli, bet tur pilnīgs čau, viņiem autoelektriķis pieejams agrākais 17-tajā datumā. Tā nu baigā randomā aizdevos uz vienu servisu, tur bija jāgaida, gāju pēc saldējuma, ieraudzīju otru servisu, aizbraucu uz to, tur neko nevarēja prātīgu ieteikt, bet nosūtīja uz nākamo, kur esot ļoti jēdzīgs auto elektriķis. Aizbraucu turp, satiku auto elektrības speciālistu (tāds prātīgs izskatījās; bez tam serviss, kurā skan Radio Naba, nevar būt slikts) — sarunāts, ka pirmdien zvanīšu par konkrētu laiku. Epic win? Domāju, ka jā :-D Tie servisu čaļi izskatījās tik darbīgi un entuziastiski un ar dzīvi apmierināti un ieinteresēti un tā tālāk un tā joprojām. Tik dzīvi. Jocīgi — kur viņi ņem to dzīvesprieku? Negribējās jautāt, man šķiet, uz tādiem jautājumiem atbildēt nau iespējams... Noliku auto netāļi no dzīves vietas. Nopirku Ekselences saldējuma kastīti, aizgāju uz parciņu, noēdu. Jo karote man vienmēr līdzi :-D Pusdienvakariņas Kebabos. Nez kādēļ sagruzījos baigi (patiesībā gruzōns ir konstants jau kādu laiku... ech). Aizgāju uz veikalu pēc 2 aliņiem (Lāčplēsis — Kastaņu), arī sausiņus nopirku. Atnācu mājās, dzeru aliņus, graužu kastaņus sausiņus. Noskaņojums alkohola iespaidā uzlabojās :-) Izdomāju, ka uz Labadaba tomēr nedošos. Kaut arī gribējās iebaudīt PK-25 un Latvijas gāzi un Dzeltenos pastniekus un Zig Zagu un Dzelzs vilku un Hospitāļu ielu un... un vispār programma ir lieliska! Neesmu gatavs. Jo — protams, labās emocijas apārstēs dvēseles brūces, bet iemesli tāpat būs palikuši, tāpēc pretreakcija būs atkal vēl jo smagāka. Tīri fiziski aizdoties jau nemaz nebūtu grūti — nieka 60 km ar velo, ja jau 156 km varu :-) Gulēt iešu plkst. 24-os. P.S. FML |
|