Freedom's captive
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, June 2nd, 2010
Time |
Event |
11:03a |
Par vakardienu, shematiski — aliņš, Taka, ķermenis Šorīt pamodos labi izgulējies. Kontaktlēcas viegli ielikās — jo, kad esmu izgulējies, acis ir platākas un lēcas vieglāk ielikt, tāds man “izgulēšanās barometrs”. — — — Nu tad par vakardienu. Pēc darba dienas, ap plkst. 21.00 jutos saguris. Un tā labi salikās, ka ar psihz_roniz aizgājām parkā izsūkt pāris aliņus un pēc tam iegriezāmies jaukajā vietā Taka, Miera ielā 10 (pie Onkuļa arī cmuki uzrakstīts par Taku). Takā uz galdiņa bija grāmata poļu valodā par cilvēka ķermeni māksliniekiem, ļoti interesanta, ar daudz bildēm, kurās attēloti kaili cilvēki un cilvēku ķermeņa uzbūve — skelets, asinsvadi, muskuļi. Man šī grāmata tik labi salikās ar “Kraftwerk” “Mensch Maschine” ideju, kura man pagaidām perinās galvā un neron nekādu prātīgu izeju reālos darbos: cilvēka ķermenis kā mašīna; cilvēka ķermeņa un mehānismu integrācija. ... un arī ar vienu citu manu ideju, kura pagaidām neron nekādu risinājumu, bet par to mēs pagaidām paklusēsim, vai ne, psihz_roniz ;-) Kopumā vakars sanāca tāds nedaudz palēns, ar dažām “kaķa vilkšanas aiz astes” epizōdēm, psihz_roniz žāvājās vienā laidā =) Es laikam izrunājos par daudz, bet man tā pēdējā laikā gadās (-: Rezumē: man patika, es dabūju to, ko gribēju — vakaru bez vingrošanas un labi gulētu nakti savā cellē ar laicīgu piecelšanos un nākšanu uz darbu :-) P.S. Un vēl — uzzināju: ir liela iespēja, ka vienā no dzīvokļa istabām nāks dzīvot jauna sieviete, kura spēlē dūdas! Well how cool is that!? :-) P.P.S. Neliela iedzeršana divatā ir jauka, bet maz progresa; košanai un komunikācijai optimālākas ir lielākas kompānijas. Bet then again — bet bija jau labi, un mērķis tika sasniegts — nu tad par ko ta springt :-D | 12:01p |
Jaunais Rīgas tramvajs Šodien, uz darbu iedams, ieraudzīju jauno — to pagrīdes vai zemgrīdas, ka viņu tur oficiāli sauc — tramvaju. Wīī, cik cmukiņš!1!!1! Pilnīgi sirsniņa ietrīsējās ^_^ | 2:18p |
| 2:52p |
Ёбаные эмоции!!!! Uzliku playerī to, ko nekad parasti neklausījos, un tur блин uzkrita YouTube - Chemical Brothers - Alive Alone. — — — No way of knowing if she's ever coming back No way of knowing if I care or not No way of knowing if she's right or if she's wrong No way of knowing if I'll carry on And I'm alive And I'm alone And I've never wanted to be either of those (X2) And she shines And she shines for me she shines for me.... — — — Un jā, viņa nenāks atpakaļ; tas nekad nenotiks! Varbūt es zemapziņā esmu sadomājies, ka viņa atnāks atpakaļ cita cilvēka veidolā — bet šādas domas jau saknē ir nepareizas, — aizejot aizgāju; kāpt vienā upē n-padsmit reizes NĒEEEEE! Ну чуть не расплакался опять! Bet vispār šajā “Alive alone” štellē kaut kas ir, kaut kas maģiski krūtīs tukšumiski dzidri zili kubiski piesaistošs. UPD. Gmail’a reklāmas ir cuperīgas: “Правда О Человеке - www.zoar.tv - Отличие Человека От Животного В Способности Человека Ощущать Других” | 3:23p |
Ikvienu episku citātu var līdz nepazīšanai izkropļot Изменения будущем. Держите свое достоинство. Возьмите большую дорогу, Возьмите его, как мужчина. Via nistagms puksta un Google Translate. To “Изменения будущем.” prasījās tomēr pārrakstīt, nu čipa “Перемены грядут.” — bet arī tā ir tāds labs stiliņš ^_^ Current Music: The Chemical Brothers — Alive Alone | 5:11p |
Kas man riebjas kompīšos Dažreiz, kad ir tāds noskaņojums kā tagad, gribas vienkārši MOČĪT un BLIEZT AR LIELO ĀMURU!!! Bet nevar. Kompītī visi tie burtiņi tik maziņi, viss tik trausls, viss tā jāpārdomā un tā...
Un novadīt to milzīgo BLIEŠANAS vēlmi caur pirkstu galiem un klaviatūru — nu dažreiz sanāk, bet stabili izmantot manus emocionāli labili produktīvos stāvokļus vēl neesmu iemācījies :-(
Jāmācās!
Iemācīšos!
Jo man tie kompīši arī patīk — kad es rakstu programmu, un datōrs to izpilda, tad es esmu abnormāli milzīgs dievs savā mazajā visumā! | 5:33p |
Haoss sākas NU ES NEVARU NOSĒDĒT UZ VIETAS!!!
Eju paēst vakariņas, pašķirstīt žurnālīti... Moš nomierināšos. Es esmu viss tāds uz nerviem, bouncy, excited, man nau miera!!!
Man gribas kliegt!!!
Man gribas iet mest mantas kastēs un ellē beidzot pārvākties nahuj — nu, ne burtiski uz pimpi pārvākties, bet uz Brīvības ielu ;)
Tāk. Nomierinos. Tagad būs tā: 1. paēdīšu 2. atnākšu atpakaļ uz darpu, uzrakstīšu mazliet kōdu 3. aiziešu pēc automašīnas (man ir piešķirta automašīna, jāatdod atpakaļ vēlākais sestdienas 10-tos no rīta) 4. iešu uz Čaka ielas dzīvokli, sakrāmēšu jobanās mantas sūdainajās kastēs 5. vēlu vakarā kaut kādu daļu no drazām (manas mantaz bļe) iekraušu mašīnā un pārvedīšu uz Brīvības ielu 6. nezinu, piedzeršos, vai braukšu peldēties vai kaut ko tikpat stulbu vai tikpat gudru vai arī braukšu uz Mežaparku skriet, nu es nezinu nezinu nezinu nezinu — AHHHHH! |
|