|
Janvāris 25., 2005
15:08 Patīrīju vēstuļu kastīti, palūkojos vakardienā. Un tas izvērtās visai nepatīkamā pasākumā. Sēdēju un skatījos tais vecajās vēstulēs kā atmiņu kladē. Tik uzskatāmi redzami cilvēki, kas kādreiz tev bijuši dārgi un kuriem varbūt arī tu kaut ko nozīmēji. Tas, kas reiz tika izspiests no apziņas kā aizcietējums, nu atpakaļ atsviests. Tagad sēžu kā īsta dura pie sasistas bļodiņas. To mīļo vēstules jau neizsviedu. Kur nu!
|
Comments:
visi tagad gruzās vai tikai cibā tagad visi gruzās?
es to neteicu skarbi, ja kas, man pēcāk tikai sāka likties, ka pārāk skarbi, bet man vienkārši žēl, ka visi gruzās par kaut ko. jā.
aah es nemaz i neuztvēru skarbi.
es gan izdzēsu visas vēstules, visas pilnībā, dusmās. un drusciņ vēlāk man būs žēl, es zinu. kad viss jau beidzies, ir tāds brīdis reizēm, kad ir kauns par sarakstīto, kauns, ka esi varējis būt atklāts un īsts un drošs stāstīt un kauns, ka tāds muļķis esi izrādījies pēc tam. tāpēc ir jādzēš.
es neizmetu un neizdzēšu, bet kauns gan
From: | nijo |
Date: | 25. Janvāris 2005 - 16:18 |
---|
| | | (Link) |
|
vajag vinjas dzeest. un nekad nevajag peec tam lasiit. tas ir tikpat kaa ar varu pleest valjaa jau sadzijushas reetas.
uzplēst jā, bet drusku par piemiņu ta' gribas
From: | nijo |
Date: | 25. Janvāris 2005 - 17:27 |
---|
| | | (Link) |
|
nu nez. man liekas - labaak lai paliek tas, kas paliek atminjaa. bet pieminju gan labaak mest prom.
pilnībā piekrītu. vai tad nepietiek ar to, kas jau galvā ir un kas ik pa laikam uzpeld. lasīt tur vēl kaut kādus mīlestības (bet kā izrādās vēlāk, ne tuvu) apliecinājumus un gruzīties? iznīcināt vai nolikt kaut kur tālu prom un atrast tikai tad, kad sen jau pārciests mūža ieslodzījums (vēstulļu ieslodzījums)!!!!
From: | nijo |
Date: | 25. Janvāris 2005 - 18:33 |
---|
| | | (Link) |
|
un ja veel njem veeraa, ka atminja ir taads briinumains veidojums muusu apzinjaa, kuru nevaram kontroleet, jo nekaadi nevaram ietekmeet ne to, kas tur paliks, arii ne to, kaads tas tur paliks, un arii ne to, kas kad no vinjas atkal uzpeldees apzinjas uudenjos. taapeec man liekas, ka dziive jau ir gana gruuta/viegla sadziivojot ar atminjas speeleem muusu apzinjaa, kur nu veel shamo kuudiit ar pieminjaam.
nepiekrītu, jo vēstījumi ir SKAISTI, un tas vien jau ir vērtība |
|
|
Sviesta Ciba |