|
Janvāris 25., 2005
putnupr | 15:08 Patīrīju vēstuļu kastīti, palūkojos vakardienā. Un tas izvērtās visai nepatīkamā pasākumā. Sēdēju un skatījos tais vecajās vēstulēs kā atmiņu kladē. Tik uzskatāmi redzami cilvēki, kas kādreiz tev bijuši dārgi un kuriem varbūt arī tu kaut ko nozīmēji. Tas, kas reiz tika izspiests no apziņas kā aizcietējums, nu atpakaļ atsviests. Tagad sēžu kā īsta dura pie sasistas bļodiņas. To mīļo vēstules jau neizsviedu. Kur nu!
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |