|
Augusts 8., 2010
13:00 - velo + Latgale Ņēmām velosipēdus un 4. augusta rītā plkst. 7:34 ar vilcienu devāmies uz Rēzekni. re, kādi varoņi, jo modāmies līdz ar gaismas ausmu. Sēžot vilcienā, sazvanījām atpūtas bāzi "Priedes", lai rezervētu istabiņu. Sākumā domājām, ka nakšņosim zem klajas debess guļammaisos, bet pēc tam izdomājām, ka labāk tomēr paņemt kādu būdu, lai nav jābraukā visu laiku ar lielo kravu un lai varam izgulēties, jo neesam nekādi jaunie cilvēki. Tā kā braucām 4dienā, tad vilciens bija patīkami patukšs, Rēzeknē iebraucām 11:30. Paēdām, pastaigājām pa mednieku un makšķernieku bodēm, humpalās nopirku krekliņu nakts guļai, un braucām uz Rāznas ezeru. Devāmies uz atpūtas bāzi "Priedes", kas atrodas ezera krastā Kaunatas pagastā - 29 km attālumā no Rēzeknes. Atpūtas bāze pieder Rēzeknes arodvidusskolai, un tur ir īstena pionieru lēģera aura, bet tieši tas bija brīnišķīgi (ceram nākamgad tur atgriezties). Par 2 dienām samaksājām 21 Ls (3,50 no sejas par 1 nakti). Nobāzējāmies un devāmies uz Kaunatas bodi pēc barības vielām - auzu pārslu putras, paciņu zupas, 0,7 u.c. Atgriežoties nometnē, noīrējām laivu "Pella" un braucām Rāznā. Turpat arī gulbji, zīriņi un pīles. Izairējāmies, laivā uzņēmām barības vielas, bet pēc tam gājām naksnīgā peldē. Pirms miega uzspēlējām kāršu spēli „Durakus”. Nākamajā rītā velo braucienā devāmies jau bez lielajām somām un guļammaisiem, kuri nemaz nebija vajadzīgi. Mūsu mērķis - mīties apkārt ezeram. Skatoties uz ezeru, šķiet visai neiespējami apbraukt tam apkārt, jo neesam nekādi atlēti, bet mērķi sasniedzām. Uzbraucām arī Mākoņkalnā, kas drusku nostāk no ezera. Ja jau esam tai pusē, kā lai nestumjas Mākoņkalnā! Tik un tā pietika spēka turpināt mīšanos apkārt ezeram. Jāpiebilst, ka ceļš vijās te kalnup, te lejup no kalna, bet līdzena ceļa bija pavisam maz. Pauguraina tā Latgale. Lasīju internetā, ka jaunieši apkārt ezeram braukuši 7 stundas, bet mēs apbraucām aptuveni 5 stundās. Mūsu ceļu atviegloja kāds vietējais vīrs, kas parādīja tuvāko ceļu, kuru gan nebija viegli pārvarēt, jo veda cauri pļavām un brikšņiem, bet toties mazliet saīsināja lielo apli. Pēc tam atkal iegādājāmies auzu pārslas un 0,5, gājām 3 stundas laivot, bet pēc tam peldēt. Naktī ālējāmies, šūpodamies un rāpdamies pa bērniem paredzētajiem metāla rāpšanās rīkiem, kas saglabājušies vēl no LPSR laikiem. Netīšām iemaldījāmies pie citiem svinētājiem ar kuriem gan nerunājām, bet izmantojām viņu tuvumā esošos metāla rīkus, viens vecis mūs arī nobildēja, beigās pasakot: "Spasibo za kadr!". Jāpiekrīt tiem, kas apgalvo, ka latgalieši ir laipni, atsaucīgi un viesmīlīgi, jo to izbaudījām arī mēs. Sestdien jau ceļš mājup. Vilciens uz Rīgu 15:00. Nemaz negribējās braukt prom... 3 dienās kopā nobraukts mazliet vairāk nekā 115 km, bet, ņemot vērā kalnaino apvidu un gaisa temperatūru, kas gandrīz līdzvērtīga cilvēka ķermeņa un šņabja grādiem, tad esam varoņi, nē, tomēr olimpieši.
|
Comments:
| From: | psihs |
Date: | 8. Augusts 2010 - 16:23 |
---|
| | | (Link) |
|
izlasīju
| From: | scope |
Date: | 8. Augusts 2010 - 18:14 |
---|
| | | (Link) |
|
Tiešām vilkāt velo augšā Mākoņkalnā vai tomēr lejā atstājāt? Bija tā puse pagājušogad ar auto nedaudz apbraukāta - foršs, paugurains apvidus :)
stūmām augšā. ne pa to pusi, kur trepītes, bet pa otru pusi. vietējais parādīja
lieliski, man prieks par jums :) |
|