|
Jūlijs 14., 2010
10:16 lai gribētos rakstīt cibā vai citur kaut kur, ir vajadzīgs onkulis-mūza. kāds, ar ko gribas runāties. ja tāda nav, tad i rakstīt negribas. domāt arī negribas. un tas ir muļķīgi. šodien, nākot uz darbu, izdomāju, ka esmu notrulinājusies. kļuvusi par tipāžu, kas, citējot barbalu vai antonu_v (neatceros), dzīvo savā zaru būdiņā. iztēlē zīmēju ap sevi apli - tik lielu, cik tālu mana doma sniedzas, un aplis sanāca apmēram 5m radiusā ap mani. cilvēkam, kas nav notrulinājies, šis aplis varētu būt pat kilometros mērāmā radiusā.
|
Comments:
Zarnu nūjiņai apkārt truls aplis. Tāda i tā dzīve :)
| From: | putnupr |
Date: | 14. Jūlijs 2010 - 11:25 |
---|
| | katrs savā universā | (Link) |
|
un kā tad ar iedomu draugiem/nedraugiem, kas bērnībā dzīvojās zem vannas, skapī un zem gultas? tie jau arī iedvesmo un grib draudzēties. rādiusam nav nozīmes, ja esi truls, manuprāt. būtībā, ja esi truls, pēc rādiusa nav nepieciešamības. kolīdz sāc funktierēt, tā - uzrodas nepieciešamība pēc Rādiusa. var jau dzīvot zaru būdiņā un pieņemt viesus. nav jau pašam kkur obligāti jāiet. tās es, ja pareizi sapratu domu.
tie no zemgultām un zemvannām ienāk galvā un paliek ilgi :) |
|
|
Sviesta Ciba |